Pirms kāda laika stāstījām par akciju "Dabas trauksme", kuras ietvaros cilvēki tika mudināti parakstīt petīciju pret dabas direktīvu mainīšanu Eiropas Savienībā. Vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku Eiropas Komisijai teica skaidru NĒ dabas direktīvu izmaiņām. Latvijas iedzīvotāji nav bijuši sevišķi aktīvi šīs akcijas līdzdalībnieki, aizstāvot dabas biotopu statusu saglabāšanu. Kādas pārmaiņas varam gaidīt turpmākajos gados dabas daudzveidības sargāšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Dabas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Ušča, Latvijas Dabas fonda padomes locekle, Eiropas vides biroja pārstāve Inga Račinska un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Kioto protokols

Kioto protokols ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tas tika pieņemts 1997. gada 11. decembrī Kioto pilsētā, Japānā. Tā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Vai un kā šis protokols ir ietekmējis pasaules rūpnieciski attīstīto valstu domāšanu un kā līdz šim ir veicies Latvijai ar šī protokola ievērošanu, stāsta vides eksperts un sabiedriskās organizācijas „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Parīzes klimata konferences sponsori

Nereti izskan viedoklis, ka zinātnē pētījumus sponsorē kompānijas, kurām attiecīgi pētījuma rezultāti ir izdevīgi. ANO Parīzes klimata konference jau pirms tās sākšanās ir nokļuvusi asu debašu krustugunīs - un šoreiz tieši par samita sponsoriem, kuru vidū ir vieni no naskākajiem CO2 izmešu radītājiem.

21. ANO klimata izmaiņu konference sāksies 30. novembrī Leburžē, Parīzes pievārtē, un ilgs līdz 11.decembrim.

Parīzes samita sponsoru sarakstā nonākuši uzņēmumi, kuru peļņa gadā mērāma desmitos miljardu eiro. Taču ne jau bagātība vai ietekme radījusi satraukumu. Bažas par šo uzņēmumu labo gribu sponsorēt Parīzes samitu saistās ar to darbības sfēru. Daļa sponsoru vai nu veic klimatam nedraudzīgas darbības, veicinot fosilo enerģijas avotu izmantošanu un līdz ar to arī izmešu vairošanu, vai arī tie ir uzņēmumi, kas atbalsta šāda veida biznesu, pārskaitot tam milzīgas naudas summas.

Apmēram piektā daļa no Parīzes samita izdevumiem, kas kopumā veido 170 miljonus eiro, sedz uzņēmumi "Renault-Nissan", "Air France", lielie energoapgādes uzņēmumi EDF, "Engie" un banka "BNP Paribas". Šis fakts ir sacēlis pamatīgu vētru vairākās nevalstiskajās organizācijās, kas paziņojušas, ka šie uzņēmumi nodarbojas ar tā saucamo zaļo naudas atmazgāšanu un sanākot, ka samitu sponsorēs Francijas čempioni vides piesārņošanā.

Pasaules vadošās vides aizsardzības organizācijas uzsver, ka vairāki no sponsoru sarakstā atrodamajiem uzņēmumiem pēdējos gados bijuši īpaši nedraudzīgi videi un ir diezgan grūti saskatīt veidus, kā viņi būtu ieinteresēti atbalstīt Parīzē tādus lēmumus, kas liks ievērojami samazināt fosilo resursu izmantošanu. Piemēram, AirFrance neesot darījusi neko, lai samazinātu izmešu daudzumu atmosfērā. Gluži pretēji, to daudzums ir ievērojami audzis. Arī uzņēmums “Engie” ir atbildīgs par tik daudz kaitīgajiem izmešiem, cik gada laikā rada teju vai puse visas Francijas. “Engie” jeb “GDF Suez”, kas pirms diviem gadiem apņēmās samazināt CO2 emisijas par 10%, joprojām Beļģijā piegādā enerģiju teju tikai un vienīgi no fosilajiem avotiem.

Tikmēr “BNP Paribas” ir atzīta par vienu no 10 pasaulē lielākajām bankām, kas ar savu naudas apgrozījumu atbalsta akmeņogļu biznesu.

Parīzes klimata konferences organizatori taisnojas un šo situāciju skaidro pavisam vienkārši - mazās zaļās kompānijas nespētu nosegt sammita izmaksas, tāpēc palīdzīgu roku snieguši lielākie klimata piesārņotāji. Un tādā veidā tiekot meklēts ilgi gaidītais kompromiss starp ekonomikas lielajiem spēlētājiem un vides aizsardzības sektoru.

Viss būtu labi, ja lielo sponsoru intereses apstātos tikai pie naudas iedošanas klimata samita rīkošanai. Ir diezgan pamatotas bažas, ka naudas devēji vēlēsies panākt sev izdevīgākus noteikumus un panākt, ka Parīzē pieņemto dokumentu saturs nav pārāk stingrs un to darbību ierobežojošs.

Organizācijas “Zemes draugi ir sašutuši, ka par desmitgades svarīgākās klimata konferences aizbildņiem kļuvuši klimatam nedraudzīgākie uzņēmumi, norādot, ka valdība piedāvā lētus un izdevīgus veidus klimata noziedzniekiem zaļās krasas aizsegā atmazgāt savu tēlu. Vides aizsardzības organizācijas stingri iestājas par to, lai privātās intereses, ko pārstāv šie uzņēmumi, nespētu piesārņot Parīzē notiekošās sarunas.