Iegūt enerģiju no vēja nebūt nav jauna ideja, taču tikai pēdējās desmitgadēs tā ir sniegusi ievērojamu artavu kopējās saražotās enerģijas lauciņā. Pēdējos gados izskan ziņas, ka vēja enerģija spēj nodrošināt aizvien lielāku iedzīvotāju skaitu ar tai nepieciešamo enerģiju un tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka tuvākajās desmitgadēs vēja enerģija varētu kļūt lētāka par fosilo enerģiju. Vai patiesi esam tuvu šim mērķim? Kā darbojas vēja ģeneratori un kādas ir Latvijas iespējas šajā jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes vadošais pētnieks un RTU Cēsu filiāles direktors Alvis Sokolovs un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociētais profesors Edmunds Kamoliņš.

 

Vēja enerģijas sniegtās iespējas Vācijā

Vēja turbīnas, fotovoltiskās sistēmas, biomasa un hidroelektrostacijas – šie ir tie enerģijas ieguves veidi, kuri 2050. gadā varēs pilnībā aizstāt atomelektrostacijas un akmeņogļu spēkstacijas. Tādu mērķi sev uzstādījusi Vācija un cer ar to rādīt piemēru arī citām Eiropas valstīm. Kā mainās Vācijā enerģētikas sektors un kāpēc būtiskākais posms šajā visā ir tieši pilsoniskā griba un sabiedrības iesaiste?

Klimata pārmaiņas un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas mudina industriju un valstu enerģētikas politiku mainīties. Eiropā kā piemērs pārmaiņām kalpo Vācija, kas ir vislielākais nacionālais elektrības tirgus Eiropā un arī lielākais enerģijas patērētājs Eiropā. Valstī, kur ir intensīva apdzīvotība un spēcīga rūpniecība, enerģija ir būtiska. Vienlaikus Vācijā sarežģītajā sistēmā ir izdevies paveikt teju neiespējamo – ieviest pārmaiņas. „Energie Wende” jeb pāreja uz atjaunojamo resursu enerģiju mudinājusi Vāciju atteikties no atomelektrostacijām un akmeņoglēm, kas līdz šim bijis galvenais enerģijas ieguves veids. Tā vietā Vācijā uzvaras gājienu pieteikuši atjaunojamie resursi. Par enerģijas nozares pārmaiņām vairāk stāsta Vācijas Ekoloģijas institūta pētniece, enerģētikas eksperte Katerina Umfenbaha.

 

Meži nespēs uzņemt pasaules radīto CO2 emisiju apjomu

Ir zināms, ka meži spēj uzņemt oglekļa dioksīdu (CO2) un tas bieži tiek izmantots kā arguments mežu stādīšanai, taču Klimata ietekmes izpētes centrs Potsdamā savā pētījumā norāda, ka tas nav risinājums - meži nespēj uzņemt to CO2 emisiju apjomu, kādu rada pasaule šobrīd un koku stādīšana noteikti nebūs risinājums. Lai to paveiktu, mežu plantācijām vajadzētu būt tik lielām, ka tās atņemtu vietu daudzām dabiskām ekosistēmām un par mežu būtu jāpārvērš pilnīgi visa lauksaimniecības zeme, tādējādi samazinot pārtikas ražošanu, kas, protams, neizklausās veiksmīgs risinājums tam, kā samazināt oglekļa emisijas.

Pētnieki norāda, ka, turpinot dedzināt naftu un ogles tādā apjomā, kā to darām šobrīd, siltumnīcefektu gāzu daudzums, kas būs jādabū ārā no atmosfēras, būs pārāk liels un stabilizēt klimatu nebūs iespējams. Koki, kas no atmosfēras uzņem ogļskābo gāzi un izmanto to saviem augšanas procesiem, izklausās kā ideāls risinājums, taču ar to vien nepietiek, tāpēc tas būtu jākombinē ar citām oglekļa uzkrāšanas tehnoloģijām. Kā tādas radīt - par to tiek runāts jau sen un daudz un ir izskanējušas dažādas idejas, kā savākt oglekļa emisijas jau pirms to nonākšanas atmosfērā un uzglabāt tās kaut kur pazemē. Zinātnieki uzsver, ka situācijas risināšanā ir vairāki iespējamie scenāriji.

Ja savā saimnieciskajā darbībā ieviešam ļoti pakāpeniskas pārmaiņas un līdz gadsimta vidum izpildām Parīzes līguma nosacījumus, atmosfērā esošās oglekļa emisijas vienalga būs tik lielas, ka klimata pielāgošanās scenārijs ar koku stādīšanu būs visai nedraudzīgs cilvēkiem - ceturtā daļa šobrīd esošās lauksaimniecības zemes būtu jāatvēl biomasas audzēšanai, nerunājot nemaz par citu ekosistēmu bojāeju.

Lai mazinātu konkurenci par zemi, ko izmantot pārtikas ražošanai, eksperti uzskata, ka vienīgais risinājums ir dažādota oglekļa uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošana - gan koku stādīšana, gan koku neciršana, jo liels daudzums oglekļa atrodas augsnē, ko vēlams būtu neatbrīvot, kā arī, protams, izmantot augsto tehnoloģiju sasniegumus un veidot CO2 uzkrāšanas rezervuārus. Dažādi aprēķini un modeļi rāda, ka šādā veidā varētu izdoties savākt 75 % oglekļa emisiju un ierobežot planētas sasilšanu noturot to 2 grādu pēc Celsija robežās 2100. gadā. Taču tam ir kāds nosacījums - oglekļa uzkrāšanas tehnoloģijas ir jālieto visā pasaulē un fosilie resursi jābeidz dedzināt jau tagad.

Pētnieki arī uzsver, ka pasaulei nav jāgaida viens perfektais risinājums, kas kādudien tiks piedāvāts kā panaceja oglekļa savākšanai, tieši pretēji - jau tagad ir jālieto pieejamās metodes, kas ļautu samazināt gan izmešu cēloni, gan arī sekas.

Vairāk par šo pētījumu varat lasīt interneta  vietnē sciencedaily.com