Vējš ir neizsmeļams resurss un to izmantot savā labā cilvēks jau iemanījis izsenis. Mūsdienās, tehnoloģijām attīstoties, lai apmierinātu aizvien lielāku pieprasījumu pēc enerģijas, vēja parki nu kļuvuši par ierastu ainavu daudzos pasaules reģionos. Šis enerģijas ieguves veids nerada CO2 izmešus, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kā arī neizmanto ierobežotus resursus, piemēram, naftu. Šķiet, kāpēc gan neizmantot šo enerģiju vairāk, tostarp arī Latvijā, taču paralēli finansiāliem, politiskiem un tehnoloģiskiem apsvērumiem, iedzīvotājus satrauc vēja parku ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Izskanot ziņām par vēja parku izbūvi Dobeles un Tukuma novados, vietējie iedzīvotāji sākuši parakstu vākšanu pret šādu ieceri, norādot, ka vēja parki bojās ainavu, traucēs lauksaimniecībai, atstās negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kādi ir pētījumi pasaulē par vēja ģeneratoru ietekmi, kā tie darbojas un kā iepriekšminētas problēmas risina valstīs, kur vēja enerģija ir biežāk izmantota nekā Latvijā. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociētais profesors Edmunds Kamoliņš un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Svetlana Lakiša. Pa tālruni sazināmies ar ornitologu Rolandu Lebusu.

Dabasgāze - fosilais kurināmais, ko dēvē par videi draudzīgu enerģijas ieguves veidu

Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un tā ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.

Skatot  trīs vaļus, uz kuriem balstās enerģijas  ieguve pasaulē, tad pirmajā vietā ir nafta, ogles – otrajā vietā  un dabasgāze – trešajā. Un šoreiz papētām dabasgāzes dosjē, kā tā veidojas, skaidrojam, kāpēc tās atradņu nav Latvijā un kā no ekoloģijas viedokļa tiek vērtēts šis  kurināmais.  Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors Ģirts Stinkulis skaidro, kā dabā šo gāzi iegūst, savukārt biedrības „Zaļā brīvība” pārstāve Selīna Vancāne stāsta, kādu šis enerģijas veids, kas ir tiek ierasts  mūsu ikdienā,  atstāj ietekmi uz dabu.