Nesen aizvadītas vētrainas vēlēšanas un to laikā piedzīvoti gan pārsteigumi, gan sagaidīts paredzamais, izbaudīta priekšvēlēšanu retorika, cīniņi un strīdi, nākuši klāt jauni politiski spēki un skatuvi nav pametuši arī vecie. Vēlētāju izvēle reizi četros gados ir demokrātijas stūrakmens un tās dzimtenē – Grieķijā un Romā – radīta kārtība, kā pilsonis izvēlas savus priekšstāvjus un un interešu pārstāvētājus. Kas kopīgs vēlēšanām antīkajā pasaulē un mūsdienās, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Harijs Tumans.
Priekšvēlēšanu cīņas Latvijā 20.-30. gados
Vispopulārākā vieta Rīgā, kur izlīmēt priekšvēlēšanu aģitācijas plakātus pagājušā gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā, bija Pētera I postaments, kur tagad slejas Brīvības piemineklis. Lai savāktu vajadzīgo balsu skaitu, partijas tolaik rīkoja zaļumballes, teātra izrādes, koncertus. Par priekšvēlēšanu cīņām stāsta vēstures profesore Ginta Brūmane- Gromula.
Tagad varam pasmaidīt skatoties 1969. gadā uzņemto Leonīda Leimaņa filmu ”Pie bagātās kundzes”|, kur, cita starpā, atainota priekšvēlēšanu aģitācija pagājušā gadsimta 30. gados. Taču vēstures profesore Ginta Brūmane-Gromula bilst, ka šīs priekšvēlēšanu cīņas tolaik tādas arī bija, kas tas attēlots šajā pēc Andreja Upīša romāna „Smaidoša lapa” uzņemtajā filmā. Tie ir pamatoti vēsturiski fakti.
Ginta Brūmane-Gromula arī min, ka tolaik partiju plakātus veidoja pazīstami mākslinieki – gan Sigismunds Vidbergs, gan Rihards Zariņš, gan Niklāvs Strunke.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (4)
Vēl šobrīd džinkst galvā kā tāda muzikāla muša.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X