Septembra postošās vētras Atlantijas okeānā likušas aizdomāties gan par to, kādus postus tās rada, gan to, cik efektīvi iespējams glābt cilvēkus šajos apstākļos, gan arī par to, kā nākotnē spēsim pielāgoties šādām stihijām. Lai arī vēl joprojām daļa pasaules sabiedrības nelabprāt saista klimata pārmaiņas ar piedzīvotajām šī rudens postošajām vētrām, zinātnes sabiedrība tomēr atzinusi - klimata pārmaiņas IR ietekmējušas vētras apjomus un posta darbus un ar šādiem laikapstākļiem nāksies sadzīvot arī nākotnē. Kā klimata pārmaiņas ietekmēs meteorologu un sinoptiķu darbu un mūsu visu dzīvi uz planētas turpmākajās desmitgadēs, un vai šādas vētras, klimatam kļūstot siltākam, būs aizvien biežākas? Kā rodas tādas vētras, kā Marija, Hosē, Irma, Hārvijs un kā planētas iedzīvotāju dzīvesveids un dažādu valstu enerģētikas politika ir saistīts ar šādiem laikapstākļiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

"Šis gads raksturīgs ar palielinātu viesuļvētru aktivitāti, sevišķi Karību salu rajonā ir labvēlīgi apstākļi, lai veidotos vētras," atzīst Andris Vīksna.

"Tiešu korelāciju starp vētru pieaugumu un klimata izmaiņām vēl nevar pierādīt, bet novērot var, ka klimata pārmaiņu ietekmē ir vairāk dažādu ekstrēmu dabas izpausmju, arī vētru," vērtē Ilze Prūse.

Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē gaidāma vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma palielināšanās, it sevišķi ziemā. Latvijā rudens un ziemas vētras varētu būt biežāk, varbūt ne stiprākas. Latvijā vētrā vēja ātrums varētu sasniegt 40 – 48 m/s. Nākotnē varētu daudz vairāk arī būt lokālas spēcīgas vētras vasarā.

Laika prognozes kļūst arvien precīzākas, bet arī cilvēki pret laika prognozēm ir kļuvuši prasīgāki.

Klimata izmaiņas un ziemas sporta veidi

Nav būtiski vai sniega sega ir dabīga vai mākslīga, galvenais, lai gaisa temperatūra ir tāda, kas neļauj šai sniega segai kust, saka slēpošanas profesionāļi, kuri uzskata, ka nākotnē būs vairāk jāinvestē sniega pūtējos. Un vajadzība pēc ziemas izjūtas mūsu klimatiskajā zonā dzimušajiem būs vienmēr. Plašāk par to, kā slēpošanas treneri un sniega kalnu saimnieki vērtē pēdējo gadu ziemas gan Latvijā gan pasaulē stāsta slēpošanas trases „Žagarkalns” saimnieks Juris Žagars un Latvijas slēpošanas izlases galvenais treneris Dinārs Drošs.

Augstāk, kur ir aukstāks – tā varētu raksturot profesionālo slēpotāju darbu pēdējos gados. Proti, meklēt vietas, kur kalnos ir pietiekams sniega daudzums, vai precīzāk, kur gaisa temperatūra ir tāda, kas neļauj sniegam kust un slēpotāji var trenēties. Cik ļoti sportisti un arī amatierslēpotāji izjūt klimatiskās pārmaiņas?

Ķīna nākotnē vēlas atteikties no auto, kas degvielā patērē fosilo kurināmo

Francija un Lielbritānija ir apņēmusies līdz 2040. gadam atteikties no automašīnām, kas degvielā patērē fosilo kurināmo, Indija uzstādījusi vēl ambiciozāki mērķi - atteikties no benzīna un dīzeļauto līdz 2030. gadam, bet Norvēģija, kas jau šobrīd ir elektroauto lielvalsts, jau pērn paziņoja, ka līdz 2025.gadam Norvēģijas auto tirgū vairs nebūs mašīnu, ko darbinātu fosilā enerģija.

Taču pārsteidzošu ziņu sniegusi arī Ķīnas valdība, paužot apņēmību pievienoties iepriekšminētajām valstīm un tuvākajās desmitgadēs atteikties no šādiem auto. Ķīnas apņemšanās ir patiešām izsaukusi rezonansi auto ražošanas industrijā, jo kopš 2009. gada tieši pasažieru automašīnu ziņā šī valsts ir tirgus līdere un prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam autotirgus tur pieaugs par 30 %. Lai arī pagaidām Ķīna nav paziņojusi konkrēti, kurā gadā stāsies spēkā fosilās degvielas auto aizliegums, jau šobrīd Ķīna ir līdere elektroauto ziņā – pērn gada laikā tur tika reģistrēti 336 tūkstoši elektroauto, kamēr Amerikas Savienotajās valstīs tikai nepilni 160 tūkstoši. Lieki teikt, ka līdz ar šādu apņemšanos, Ķīnā arī izstrādāts plāns, kā izveidot arvien plašāku elektroauto uzlādes tīklu. Turklāt Ķīnas valdība jau noteikusi kvotas autoražotājiem, nosakot, ka līdz 2020. gadam 12 % no pārdotajām mašīnām jābūt elektro vai hibrīdauto.

Lai arī Ķīna ir valsts, kas saskaras ar daudzām vides problēmām un bieži tiek piesaukta kā ievērojama siltumnīcefektu radošo gāzu radītājvalsts, tā ir darījusi un dara daudz, lai samazinātu emisiju apjomu. Tas attiecināms gan uz akmeņogļu patēriņa samazināšanu, gan fosilās degvielas ierobežošanu, arī mazinot savu atkarību no importētās naftas. Līdz šim Ķīna importētās naftas ziņā ir otra lielākā patērētāja aiz ASV.

Vairāk par šo varat lasīt sciencealert.com