Nereti, kad runājam par likuma pārkāpšanu vai noziedzību domājam par to, ko konkrētā persona ir izdarījusi citiem sabiedrības locekļiem vai viņu īpašumam, daudz retāk domājam par noziegumiem pret dabu. Taču augot cilvēka vides apziņai, sapratnei par dabu, tās vērtībām, ekosistēmām un to nozīmi, cilvēks arī sācis saprast, kāda rīcība pret dabu ir atzīstama par labu un par kaitniecisku. Ne velti pēdējās desmitgadēs pasaulē aizvien biežāk varam dzirdēt jēdzienu vides vai eko kriminoloģija – kriminālistikas nozare, kuras uzmanības lokā ir pārkāpumi pret dabu. Vides kriminoloģija ir nozare, kas aplūko, kā un kāpēc tiek paveikti noziegumi pret darbu un pasaules pieredzes liecina, ka, lai arī šī nozare ir jauna, tās aktualitāte tikai pieaugs. Par šo nozari raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta tiesību doktore Aldona Kipāne.

Minerāli, kas radījuši bruņotus konfliktus pasaulē

Tā saukto "konflikta minerālu" nelikumīga ieguve joprojām turpinās daudzās, it īpaši, Āfrikas valstīs. Šo resursu gūtā peļņa finansē konfliktus un ir saistīta arī ar cilvēktiesību pārkāpumiem – piespiedu darbu un bērnu nodarbināšanu. Lai gan pret šo resursu nelikumīgo iegūšanu cīnās dažādas organizācijas un lielvalstis, tas joprojām notiek. Un ļoti iespējams, ka arī  kādā no mūsu ikdienā lietotajām elektroierīcēm, ir metāli, kuri iegūti šāda ceļā. Kādu ceļu un ar kādiem upuriem līdz mums ir mērojoši dažādi dārgmetāli un sadzīves un elektrotehnikā svarīgi minerāli?