Raidījums Zināmais nezināmajā ir mainījis savu skanošo veidolu. Turpmāk nedēļas sākumā raidījums kopā ar Latvijas dabas fondu piedāvās ielūkoties dabas kalendārā. Katru dienu dabā iespējams atrast ko tiešām unikālu, bet jāzina, kad, kur un kā skatīties un klausīties.

Latvijas dabas fonda eksperts, ornitologs Jānis Reihmanis palīdz saprast, ko šobrīd dabā nevajadzētu palaist garām. Viņš piedāvā pavasarī ieklausīties lielā dumpja dziesmā. Šim putnam ir īpatnēja zema balss. Vislabāk dumpja dziesmu var doties klausīties uz lielajiem piejūras ezeriem, kas bagāti ar niedrājiem. Tie ir Papes, Kaņiera, Engures, Babītes ezers.

Turpmāk arī katru nedēļu varēs balsot Latvijas Radio mājas lapā www.latvijasradio.lv par to, uz kuru jautājumu vēlaties dzirdēt atbildes. Šoreiz klausītāji vēlējušies uzzināt, vai Latvijā ir kāda vieta, kur krustojas meridiāni un paralēles.

„Latvijā tādu ir daudz,” skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Aivars Markots. Turklāt ir punkts, kurā krustojas Rīgas meridiāns un Rīgas paralēle, tas atrodas Rīgas ziemeļrietumu daļā, braucot pa ceļu caur Kleistiem uz Bolderājas pusi. Tad ir jānogriežas pa kreisi un jāpabrauc garām Bumbu kalniņam, lai nonāktu Rīgas meridiāna un paralēles krustpunktā, kas ir atzīmēts ar rādītāju, kas norāda debespušu virzienus.

Visi zina teikti, ka zaļie aktīvisti ir paveikuši daudz, sākot ar maza mēroga dabas teritoriju nosargāšanu, līdz pat likumdošanas un direktīvu izmainīšanai valstiskā un arī globālā mērogā. Tomēr, ko tieši 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs un 21. gadsimtā ir paveikušas pasaulslavenas organizācijas un arī vides aizstāvji Latvijā? Vai iedzīvotāju spēkos ir mazināt, piemēram, naftas ieguves draudus pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs, Latvijas dabas fonda valdes priekšsēdētājs Ģirts Strazdiņš un Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme.

Zaļo aktivitātes pasaulē: „American Airlines” nepārvadās haizivju spuras

Viena  no lietām, ko izdevies panākt, pateicoties vides aktīvistiem, ir haizivju spuru pārvadāšanas aizliegums. Vismaz vadošā ASV aviosabiedrība „American Airlines”  ir paziņojusi, ka turpmāk vairs nepārvadās šīs austrumu tirgum domātās delikateses.

Haizivju spuru zupu īpaši iecienījuši ir cilvēki Ķīnā un vairākās citās austrumu zemēs, un, tā kā pieprasījums ir milzīgs, šo aizsargājamo dzīvnieku spuras tiek masveidā iegūtas pasaules okeānos. Turklāt ļoti neētiskā veidā – haizivis noķer, to spuras nogriež un tālāk haizivs tiek izmestas atpakaļ okeānā, kur tās lēnām grimst, nespēj papeldēt un mirst lēnā un mokošā nāvē. Statistika ir prātam grūti aptverama – gadā tiek nogalinātas vairāk nekā 200 miljoni haizivju.

Tāpēc šāds amerikāņu aviosabiedrības lēmums ir liels solis haizivs spuru tirdzniecības ierobežošanā. Aviosabiedrība ir publiski paziņojusi, ka neatbalsta haizivs spuru iegūšanu, pārdošanu, izplatīšanu un pasniegšanu ēdienkartēs.

Aviokompānijas pārstāvji ziņo, ka „American Airlines” nav pārvadājusi haizivs spuras jau kopš 4. marta.

Šis ir tiešām apsveicams solis, zinot, ka cena par svaigām haizivs spurām kilogramā sasniedz pat 400 ASV dolārus. Lai arī daudzviet pasaulē haizivs spuras ir aizliegts tirgot un pasniegt restorānos, kopumā to tirdzniecības pasaulē rada vairāk nekā miljarda dolāru lielu peļņu.

Greenpeace aktivitātes Arktikā

Jau kādu laiku  „Greenpeace” aktīvisti cenšas pievērst pasaules uzmanību naftas kompānijas „Shell” centieniem urbt naftu jutīgajā un mums visiem tik svarīgajā Arktikas ekosistēmā. Vai naftas ieguve tur sāksies turpmāko mēnešu laikā pagaidām vēl ir atkarīgs no ASV prezidenta, kurš var izsniegt atļauju tur darboties. Bet „Greenpeace” centieni pārliecināt prezidentu teikt „nē” šīm aktivitātēm, pagājušajā nedēļā vainagojās ar pirmajiem panākumiem. Vairāk par to stāsta „Greenpeace” Arktikas kampaņas dalībniece Terēze Jakobsona.