Kino ir varens spēks, ne velti tas jau no pirmsākumiem kā lielisks propagandas ierocis izmantots totalitārajos un autoritārajos režīmos -  un ne velti populārā kino industrijas ienākumi ir prātam neaptverami. Tikpat daudzveidīgs, cik bagāts ir kino žanru piedāvājums, ir arī tematu klāsts, ko ataino kino, tostarp svarīga loma ir vides un klimata jautājumiem. Katastrofu filmās, zinātniskajā fantastikā, biogrāfiskos stāstos un dokumentālo filmu žanrā - kino jau vairākas desmitgades uzmanība tiek vērsta klimata un vides problēmu atainojumam, attēlojot gan fantastiskus, gan pavisam reālus scenārijus. Kādu vēsti nes šie kino pasaules gara darbi un cik aktīvi vides un klimata jautājumu aizstāvji ir paši kino industrijas cilvēki, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro kino blogeris Sergejs Timoņins.

Katastrofu filmas visvairāk raksturīgas Holivudai, bet arī citās pasaules valstīs tās top. To pamatā ir milzīgs budžets, kas ļauj parādīt šo milzu iznīcību. Dokumentālās filmas par vides jautājumiem top visā pasaulē, tur budžetam ir mazāka nozīme, kā autoru pārliecībai par to, kā ideju pasniegt. 

Ja katastrofu filmas liks aizdomāties to veidotājiem par vides problēmām un tālāk to propagandēt skatītājiem, vismaz tādā ziņā filmas jau būs izdevušās.

 

Mūziķu centieni vērst sabiedrības uzmanību uz vides problēmām pasaulē

Sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir iespēja rādīt piemēru simtiem, tūkstošiem un pat miljoniem cilvēku. Daudzas organizācijas, arī ANO, aicina populārus cilvēkus kļūt par labās gribas vēstnešiem un ar savu vārdu atpazīstamību pievērst sabiedrības uzmanību dažādiem jautājumiem – kara postam, badam, sieviešu tiesībām, minoritāšu tiesībām, vides un citiem jautājumiem. Parasti uzmanību pievērš ar uzrunām, ierakstiem sociālajos tīklos, braucieniem kopā ar žurnālistiem uz karstajiem punktiem, taču gana daudzi mākslinieki izmanto savu darbu, lai nodotu vēstījumu faniem. Arī mūziķi. Kā aktuālus jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu, neprognozējamiem laikapstākļiem un citas klimata problēmas savu dziesmu vārdos savulaik iekļāvuši dažādu paaudžu mūziķi, stāsta Pieci.lv dīdžejs un mūzikas pazinējs Toms Grēviņš.

Runājot par pašmāju mūziķiem, Grēviņš atzīst, ka Latvijā nav godīgāka vides aizstāvja, kā Roberts Gobziņš. Viņš pats ir aktīvs makšķernieks un viņam rūp vides problēmas.

 

Zinātniekiem talkā nāk mākslinieki

Kad mākslinieki un zinātnieki satiekas, notiek neparastas un ļoti radošas lietas, piemēram, zinātnes un mākslas projekti, kas šobrīd kļūst aizvien populārāki un sniedz ievērojamu artavu zinātnieku sūrajā darbā. Tie gana pievilcīgā un pieejamā formā parāda plašākai sabiedrībai to, kā diendienā strādā zinātnieki un ko viņi pēta. Viens no piemēriem ir mākslinieku un zinātnieku sadarbība Antarktīdas ledus kristālu izpētē.

Sešu gadu periodā zinātnieki pētījuši tā saucamo Antarktīdas pakledu - jeb peldošu jūras ledu, kas veidojies sasalstot jūras ūdenim. Pakledus ir vismaz trīs metrus biezs, sastopams galvenokārt Arktikā un Antarktīdā un tam ir īpaši svarīga loma tajā, kā ik gadu ap Antarktīdas kontinentu mainās ledus sega. Precīzāk, zinātnieki pēta, kā mazie ledus kristāli ietekmē daudz plašākus klimata procesus.

Tā kā zinātnes sasniegumus nereti ir grūti izskaidrot un padarīt saprotamus un saistošus plašai sabiedrībai, zinātniekiem jādomā par dažādu nozaru sadarbību un šajā projektā talkā nākusi fotogrāfe, kas ar savu pieeju ataino zinātnieku pētāmo objektu - ledus kristālus - pavisam citā formā un veidolā. Pastāv uzskats, ka mākslinieka pievienošanās zinātnieku komandai palīdz pašiem zinātniekiem kļūt radošākiem un paraudzīties uz pētāmo problēmu vai objektu no pavisam cita, neierasta skatu punkta, un tas, protams, ļauj rasties arvien jaunām idejām un, kas zina, varbūt arī hipotēzēm. Interesanti, ka mākslas pasaules pārstāvji arī citos gadsimtos bijuši klāt zinātnes vīriem tuvās un tālās ekspedīcijās. Piemēram, kapteinis Džeims Kuks savos jūrasbraucienos līdzi bija ņēmis gleznotāju Viljamu Hodžu, lai viņš iemūžinātu Antarktīdas ainavas savos darbos. Tiesa, vēsturiski mākslinieki vairāk  tika pieaicināti zinātnieku komandai, lai dokumentētu viņu darbu, nevis meklētu jaunas idejas un sadarbības formas.