Cilvēki un dzīvnieki izmanto vienus un tos pašus resursus un dažkārt tas rada saspīlētu strīdu abu pušu starpā. Tad diskusijas sāk virmot starp dažādām sabiedrības grupām. Dabas aizstāvji uzskata, ka dzīvnieku populācijas jāatstāj neskartas un jāļauj dzīvniekiem būt noteicējiem, pretendējot uz dabas labumiem, tikmēr mednieku un lauksaimnieku viedoklis paredz, ka populācijas jākontrolē.

Vilki, ūdri, lūši un lāči - četri plēsēji, kas dzīvo Latvijas teritorijā un kuriem šogad atjaunots šo sugu aizsardzības plāns. Kādas vilku, ūdru, lūšu un lāču populācijas ir Latvijā? Kas šos dzīvniekus visvairāk apdraud vai tieši otrādi - veicina to vairošanos un kā šīs sugas populācijas nosargāt turpmāk, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Dzīvnieki privātajos zoodārzos

Dzīvnieks kā statusa prece un  nelegālās tirdzniecības avots – diemžēl pasaulē ir privātie zooloģiskie dārzi, kur zvēri tiek turēti šādiem mērķiem.  

Zooloģisko dārzu misija jau sen no izklaides vietām ir pārtapusi par vietu, kur cilvēku izglīto un dzīvnieku sugas tiek saglabātas un pavairotas tālākdzīvošanai savvaļā. Vismaz Eiropas dzīvnieku aizsardzības konvencijas to nosaka, bet daudzviet pasaulē ir privātie zoodārzi vai privātās dzīvnieku kolekcijas, kur dažnedažādi vairāk vai mazāk eksotiski kustoņi tiek turēti kā statusa apliecinājums vai arī cilvēku izklaidei un tūristu pievilināšanai, lai tie par naudu varētu nofotografēties kopā ar kādu čūsku vai novārdzinātu tīģeri. 

Par gadījumiem, kad tīģeri zoodārzos kalpo kā  orgānu prece, kad pūci tur mājā, jo šis putns ir populārs kādā filmā, stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām dzīvnieku un augu sugām nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. 

Dzīvnieki aukstumu izjūt atšķirīgi no cilvēkiem

Kamēr cilvēks ziemā ģērbjas vairākās kārtās vai pavada laiku telpās biežāk nekā parasti, lai pasargātu sevi no sala, dzīvniekiem ziema jāpārcieš vien ar savu kažoku un migās, kuras neapsilda nedz gāzes katli, nedz centrālā apkure. Ne velti šī unikālā spēja pārciest auksto gadalaiku raisījusi zinātniekos interesi jau labu laiku - kā lāči, vāveres, čūskas un citi dzīvnieki spēj aukstumā izdzīvot?

Kāds nesen veikts pētījums atklāj, ka iemesls varētu būt tas, ka dzīvnieki aukstumu neizjūt tā, kā to izjūtam mēs - cilvēki, kuriem daba nav devusi neko vairāk kā plānu ādas kārtiņu un siltuma uzturēšanai nederīgu ķermeņa apmatojumu.

Jēlas universitātes Medicīnas fakultātes neirofizioloģe Elēna Gračeva norāda, ka peles vai cilvēka neironus pakļaujot aukstumam, tie sāk izrādīt milzīgu aktivitāti. Turpretim pakļaujot aukstumam laboratorijas apstākļos tādus hibernējošos dzīvniekus, kā vāveri vai Sīrijas kāmi, centrālās nervu sistēmas reģions, kas atbild par reakcijām uz temperatūras svārstībām viņu smadzenēs, izrāda minimālu aktivitāti.

Tikmēr kādā citā laboratorijas eksperimentā pētnieki ļāva  vāverēm, kāmjiem un pelēm izvēlēties, pa kādu virsmu viņi grib labprātāk pārvietoties - siltākā sasniedza 30 grādu atzīmi pēc Celsija, bet otra bija atdzesēta līdz nulle grādiem.  Lai arī kāmji un vāveres labprātāk izvēlējās siltāko pārvietošanās virsmu, viņi tomēr izrādīja interesi arī par aukstāko un likās zemās temperatūras netraucēti. Savukārt peles gan izteikti nevēlējās staigāt pa virsmu, kur temperatūra sasniedza nulles grādu atzīmi. Turklāt reiz to sajutušas, peles sāka no aukstās virsmas izvairīties.

Sākotnēji tika izteikti pieņēmumi, ka vāverēm un kāmjiem nervu sistēmā ir mazāk aukstumu uztverošās šūnas, tomēr izrādās,  ka tā nav. Visiem piesauktajiem dzīvniekiem šādu šūnu skaits ir apmēram vienāds, atšķiras tikai to spēja reaģēt uz temperatūras izmaiņām. Pētnieki sliecas domāt, ka gan kāmji, gan peles aukstumu sajūt līdzīgi, tikai pelēm tas sagādā lielāku diskomfortu. Aļaskas universitātes Arktikas bioloģijas institūta pārstāvji cer, ka tālāki pētījumi šajā laukā palīdzēs noteikt vai aukstuma regulēšanā liela nozīme ir kādiem noteiktiem gēniem un tas, savukārt, palīdzēs saprast, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri saskaras ar aukstuma izraisītiem nervu sistēmas bojājumiem un kā novērst bojājumus, kas rodas transplantējamos orgānos to uzglabāšanas laikā.

Vairāk par to varat lasīt nacionalgeographic.com.