Nereti dzirdētais vārds “inovācijas” vistiešākajā veidā attiecas uz klimata pārmaiņām. Tās mūsu sadzīvē prasa jaunu pieeju saimniekošanai, ražošanai, patēriņam un jaunu pieeju arī adaptācijai. Klimata pārmaiņas mudina ne tikai iedzīvotājus mainīt savus paradumus, valstis - pārdomāt savu politiku un tautsaimniecības nozares - mainīt saimniekošanas veidu, bet arī mudina uzņēmējiem kopā ar zinātniekiem radīt jaunus produktus un pakalpojumus, kas būtu klimatam draudzīgāki, mazinot emisijas. Aizvien vairāk pasaules uzņēmumu kopā ar zinātniekiem meklē veidus, kā nodrošināt pasauli ar visu nepieciešamo klimatam draudzīgākos veidos un arī Eiropā šādas iniciatīvas ir, tostarp - tādā iesaistījusies ir Rīgas Tehniskā universitāte, kļūstot par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un klimata zināšanu un inovāciju kopienas (Climate KIC) biedru. Kā Latvijā attīstītas zaļās tehnoloģijas, cik aktīvi pieprasām šādus produktus tirgū un kāpēc radīt zaļo tehnoloģiju uzņēmumu ir daudz sarežģītāk nekā strādāt tradicionālās nozarēs, raidījumā Zināmais nezināmajā par zaļajām tehnoloģijām uzņēmējdarbībā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja un Climate-KIC projektu vadītāja Latvijā Liene Rubina, „Pioneers into Practice” projekta vadītāja Santa Krastiņa un uzņēmums „Eco buddy” pārstāve Kaija Jansone.

Nolietoto elektropreču pārstrāde

Nolietotās elektropreces iedzīvotāji Latvijā pārstrādei nodod kūtri, tā portāls lsm.lv rakstīja pērnā gada nogalē. Ik gadu pie mums ieved par aptuveni četras reizēs vairāk elektroierīču, nekā tās nonāk pārstrādē. Tomēr elektroierīcēs ir dažādi ķīmiski savienojumi, arī cēlmetāli un citi materiāli, kurus tālāk var izmantot citu produktu ražošanā. Par to, kā Latvijā norit elektropreču pārstrāde, kas no elektroierīcēm ir otrreiz lietojams un kur pēc pārstrādes tas viss nonāk, stāsta atkritumu apsaimniekotāja “BAO” projektu vadītājs Ričards Rapoports.