Šobrīd, kad Baltijas jūrā aktīvi notiek gan kravu, gan pasažieru pārvadājumi, ir grūti iedomāties, kā tas notika pirms vairākiem gadsimtiem, kad kuģi nebija aprīkoti ar mūsdienu tehnoloģijām. Taču tirdzniecība notika un tā ne tikai mainīja ostas pilsētas līdz nepazīšanai, bet noteica konkrētā reģiona kultūru, varu un ietekmi pār citām teritorijām. Šajā raidījumā Zināmais nezināmajā ielūkojamies Ziemeļjūras un Baltijas jūras tirdzniecības sakaru vēsturē. Studijā vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ilgvars Misāns.

Attēlā: Nīderlandiešu gleznotāja Hendrika Kornelica Vrooma (Hendrik Cornelisz Vroom) darbs.

Īru neatkarības cīņas

Šajās dienās aprit 100 gadi kopš Lieldienu sacelšanās Īrijā, kas lika pamatus šīs valsts neatkarībai. Sacelšanās laikā īru nemiernieki sagrāba varīgākos Dublinas objektus, tai skaitā galveno pasta pārvaldi.  Pēc smagām kaujām Lielbritānijas armijai izdevās sacelšanos apspiest. Par Īrijas brīvības un neatkarības cīņām pret Lielbritānijas varu un par kartupeļu badu 19. gadsimta vidū stāsta vēsturnieks Krišs Kapenieks.

Ilgstoša pakļautība Anglijai, seši bada gadi un katoļticīgo diskriminēšana radīja īros vēlmi būt saimniekiem pašiem savā zemē. Vairākas sacelšanās un neatkarības cīņas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Īriju noveda līdz neatkarības karam 1919. gadā.

1919. gadā īru republikāņu attiecās piedalīties Apvienotās karalistes parlamenta darbā un tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas neatkarību. Šiem notikumiem sekoja Neatkarības karš, tad pilsoņu karš, un tikai 1937. gadā Īrija kļuva pilnībā brīva valsts.