Izglītība ir viena no tām jomām, par kuru priekšvēlēšanu debatēs tika runāts daudz, arī izglītības sektoram veltītas atkāpes teju lasāmas katrā partiju programmā. Taču, kā ar zinātnes jomu, kas tik cieši saistīta ar izglītību?

Pietiekams finansējums, sociālā stabilitāte, zinātnisku pētījumu realizācija industrijas produktos un atvērta vide inovācijām – šie un citi sapņi lielā mērā Latvijas zinātnes vidē ilgus gadus tiešām ir bijuši sapņi. Kāds tiem pietuvojies pārceļoties uz ārvalstīm, cits veiksmīgā kārtā atradis dzirdīgas ausis un veiksmīgus projektus tepat Latvijā, taču teikt, ka šis būtu virziens, kurā Latvijas valsts lieliem soļiem ir gājusi uz priekšu, nevarētu. Vai turpmākie četri gadi varēs kaut ko mainīt un ko no valsts sagaida jaunie zinātnieki, diskutējam ar jaunajiem zinātniekiem. Kas būtu primāri svarīgs zinātnes vides sakārtošanā turpmākajos gados un noskaidrosim viņu pārdomas par partiju priekšlikumiem. Diskutē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji: apvienības vadītāja, vadībzinātņu doktore Ieva Siliņa, apvienības valdes loceklis Rīgas Tehniskās Universitātes doktorants, inženieris Andris Freimanis un apvienības konsultatīvās padomes loceklis ķīmijas doktors Kristaps Jaundzems.

Nobela prēmijas laureātu devums fizikā

Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekam Artūram Aškinam, franču pētniekam Žerāram Murū un kanādiešu zinātniecei Donnai Striklendai par viņu ieguldījumu lāzerfizikā. Striklenda kļuvusi par trešo sievieti, kas kopš 1901.gada saņēmusi Nobela prēmiju fizikā, bet 96 gadus vecais Aškins ir vecākais Nobela prēmijas fizikā ieguvējs.

Zinātnieks Artūrs Aškins ir ne tikai vecākais Nobela prēmijas laureāts fizikas jomā, bet vispār visvecākais vēsturē zināmais dzīvais Nobela prēmijas laureāts. Tiesa, viņš savus pētījumus jau uzsāka pagājušā gadsimta 70. gados. Gan par Aškina, gan arī par  Žerāra Murū un Donnas Striklendas ieguldījumu lāzerfizikas jomā savu komentāru sniedz  fizikas profesors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta, biofotonikas laboratorijas vadītājs Jānis Spīgulis.

Tā saucamā lāzera pincete, kur nav nepieciešams kontakts ar cilvēka rokām, darbojas  teju  kā robots – pats paņem materiālu,  sadala un ievieto kur vajadzīgs. Šo metodi lieto gan medicīnā, gan  bioloģijā, gan fizikā un viens no populārākajiem veidiem, kur tiek lietots Aškina izgudrojums, ir mākslīgā apaugļošana.

Nobela prēmijas laureāti Žērārs Murū un Donna Striklenda balvu saņēms par par kopīgi izgudroto metodi, kā radīt augstas intensitātes un sevišķi īsus optiskos impulsus. Viņu izgudrotā metode, saukta par saspiesto impulsu pastiprināšanu, drīz kļuva par standartu turpmākiem augstas intensitātes superīsu impulsu lāzeriem.