Dabu tās pilnībā nevar pārspēt nekas, bet no tās mācīties gan var ikviens, jo īpaši – zinātnieki, kurus daba gan skolo, gan iedvesmo. Daba unikāls meistars, kas radījusi dzīvniekiem tādas prasmes, kas ļauj tiem izdzīvot, pārvietoties, notvert medījumu un aizstāvēties pret ienaidniekiem neiedomājamos veidos. Viena no šīm tehnikām ir adhēzija jeb, vienkāršāk sakot, savdabīga līme, ko dzīvnieki izdala, lai īstenotu vajadzīgo mērķi. Rīgas Tehniskās Universitātes un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieki plāno darbu pie bioadhezīvajiem jeb salīpošajiem materiāliem, mācoties no tā, kā līmvielas izmanto dažādi dzīvnieki, lai notvertu medījumu vai piestiprinātos pie virsmas. Kādi materiāli varētu tapt, atveidojot dabas radītos principus, raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno projektu stāsta Rīgas Tehniskās Universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniece Arita Dubņika un un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajai pētniecei Jeļena Butikova.

Attēlā: Jaunzēlandes spīdvaboļu Arachnocampa luminosa radīta lipīga tīklojuma bioluminiscence.

Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta trīs zinātnieki Latviju pārstāv nesen nodibinātajā Eiropas bioadhēzijas ekspertīzes tīklā (European Network of Bioadhesion Expertise – ENBA). ENBA projektā turpmāko četru gadu laikā iecerēts izprast bioadhezīvo materiālu dažādību un rast veidu, kā sākt šādu materiālu sintētisku ražošanu, pārvēršot tos jaunos produktos, kuriem būtu ne tikai dabā atrodamo dzīvo organismu īpašības, bet tie arī būtu biosaderīgi, informē RTU.

Bez baktērijām nav iedomājama dzīvība uz zemes

Baktēriju pamatfunkcija ir visu dzīvo organismu atlieku noārdīšana, taču nevajag uzskatīt, ka tās ir kā nežēlīgi kareivji, kas visu iznīcina. Kā šie mikroorganismi pastāv dabā un kāpēc bez baktērijām nav iedomājama dzīvība uz zemes, stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Vizma Nikolajeva un LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Olga Mutere.

Lielajiem jūras zīdītājiem kaitē tās pašas baktērijas, kas sauszemes zīdītājiem

Zinātnieki atklājuši vienu no iemesliem, kāpēc zobenvaļu populācijas atsevišķās Klusā okeāna piekrastēs sarūk. Pētniekiem tas izdevies, veicot izelpas un no elpošanas atverēm izdalīto pilienu sastāva analīzi. Izelpā un pilienos pētnieki atraduši baktērijas un sēnītes, kas varētu būt potenciāli kaitīgas šiem lielajiem zīdītājiem.  Noteikt to, vai valis ir vesels vai slims ir teju neiespējami, taču pētniekiem izdevās iegūt analizējamo materiālu brīžos, kad vaļi iznirst, lai izelpotu un ieelpotu.

Zobenvaļi, kas uzturas teritorijā no Kalifornijas krastiem līdz Britu Kolumbijai Kanādā, ir apdraudēta zīdītāju suga. Laika posmā no 90. gadu sākuma līdz 2000. gadu sākumam šo dzīvnieku populācijas sarukušas no 108 indivīdiem līdz 70.

Kā iemesls šādām populācijas skaita izmaiņām tiek minēta gan pastiprināta kuģu satiksme un tās radītais troksnis, gan piesārņojums un mazāks medījuma apjoms, taču šie faktori vien, pēc pētnieku domām, neizskaidro, kāpēc vaļu populācijas nav atjaunojušās.

Britu Kolumbijas zinātnieku pētījums ļauj palūkoties uz lielajiem zīdītājiem mikriobioma līmenī un skaidrot, vai vaļiem ir novērotas dažādas saslimšanas. Rezultāti apliecinājuši, ka vaļu izelpā sastopamas tādas pašas baktērijas un sēnītes, kas rada slimības arī sauszemes zīdītāju organismos, tostarp cilvēka organismā, piemēram, stafilokoks, penicilīni, salmonella un citi. Šādu sēnīšu un baktēriju klātesamība novērota arī mirušos vaļos. Pētnieki gan vēl nezina, vai šie mikrobi dabiski atrodami ūdenī vai tie tomēr iegūti no sauszemes, taču skaidrs ir tas, ka zobenvaļi pārvar lielas distances krasta zonā un ir pakļauti lauksaimniecības un pilsētvides notekūdeņiem, kuros sastopamas ļoti dažādas baktērijas, kas citādi okeāna ūdenī nebūtu atrodamas. Pētnieki atklājuši arī antibiotiku rezistenci atsevišķās baktērijas, kas norāda uz cilvēka klātbūtni piekrastes reģionos un ūdenī.