Laikam ejot, cilvēks ir iemācījies radīt aizvien sarežģītākus un efektīvākus rīkus, kā iegūt pēc iespējas vairāk to, ko kāro. Tas attiecas arī uz zivīm. Zivis par vērtīgu produktu uzskatītas visos laikus un pieprasījums pēc tām pasaulē aizvien strauji aug. Taču kamēr vairums no veikalā nopērkamajām zivīm nāk no mākslīgi veidotām audzētavām, vēl joprojām par vērtīgākām zivīm tautā dēvē tās, kas nākušas no dabiskām ūdenstilpēm, piemēram, ezeriem un upēm. Kādus zvejas rīkus izmanto gan makšķerējot, gan rūpnieciskajā zvejā iekšējos ūdeņos Latvijā un citviet pasaulē un skaidrojam, kāda ir šo zvejas rīku ietekme uz zivju populācijām un ezeru un upju ekosistēmu kopumā. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs un Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.

 

Unikālie Sauleskalna apkārtnes ezeri

Pagājušā gada rudenī  botānķis Uvis Suško pētīja vairākus ezerus Latgales pusē un secināja, ka Sauleskalna apkārtnes dziļie un tīrie ezeri savas unikālās reliktās floras un faunas dēļ ir vērtējami kā visvērtīgākie un visunikālākie visā Baltijā. Kādi izskatās šie vērtīgie ezeri un to iemītnieki, stāsta ezeru pētnieks, botāniķis Uvis Suško.  

 

Mazās zivtiņas blennijas, kas apreibina savu upuri

Mazs cinītis gāž lielu vezumu - tā varētu teikt arī par mazām, eksotiskām asarveidīgo dzimtas zivīm, kas attīstījušas unikālu tehniku, kā atvairīt plēsēju uzbrukumus. Tās izdala indi, kas nevis noindē upuri vai paralizē to, kā tas parasti ir plesējszivīm ar savu upuri, bet gan - apreibina tās! Ar šādu atklājumu klajā nākuši Kvīnslendas universitātes biologi no Austrālijas, kuri turpina jau pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem aizsāktus šo zivju pētījumus. Zoologs Džords Lousijs savulaik šo zivju indi eksperimentālā kārtā testējis gan uz pelēm, gan... pats uz sevi.

Blennijas - tā dēvē šīs koši raibās zivis, kuras ir ļoti pieprasītas māju akvāriju iegādē. Izrādās, tās savos ilkņos uzglabā indi, kas ir fantastisks evolūcijas noslēpumu piemērs. Būdamas mazas, blennijas ir regulāri pakļautas plēsēju radītajām briesmām. Taču, ja blennijas attopas nonākušas kāda plēsēja mutē, tās ar saviem asajiem zobiem iekož un izlaiž indi, kā rezultātā plēsēja žoklis atslābst un blennijas var atbrīvoties no nāves briesmām.

Blennijas ir ļoti neparastas citu zemūdens iemītnieku vidū ar to, ka indi izdala iekožot, līdzīgi kā to dara čūska, nevis caur ādu vai spurām kā citas zivis.

Indes izpēte ir plašs atklājumu lauks zinātniekiem, jo jaunu vielu vai sastāvdaļu atklāšana paver iespējas jaunu medikamentu izstrādē, gan meklējot jaunus pretsāpju līdzekļus, gan pasargājot cilvēkus no insulta riska. Ir ierasts šāda veida pētījumos detalizēti uzlūkot čūskas, skorpionus un zirnekļus, taču zinātnieki atzinuši, ka derīgu informāciju par jauniem ķīmiskiem savienojumiem pretsāpju zāļu radīšanā varētu sniegt arī zivis.

Vairāk par to varat lasīt www.sciencealert.com