Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis
Vārda diena: Līksma, Bārbala
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis
Vārda diena: Līksma, Bārbala
| LR1 |
Augstāk par zemiSieviete, kas nodzīvojusi pilnestīgu dzīvi, māksliniece Olga Neimane-KateņevaViesi:Tomsone Lolita, Žaņa Lipkes memoriāla direktoreDzelzskalēja Elīna, mākslas studente, pētniece Veinberga Iliāna, Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Raudsepa Ingrīda, Latvijas Rēriha biedrības biedre |
Klausīties | ||
| LR1 |
Mūzika |
Klausīties | ||
| LR1 |
Ziņas |
Klausīties | ||
| LR1 |
MonopolsOjārs Spārītis: Covid laikā mūziķi izdarīja to, ko barikāžu laikā radio žurnālistiViesi:Spārītis Ojārs, Mākslas zinātnieks |
Klausīties | ||
| LR1 |
Ziņas |
Klausīties | ||
| LR1 |
Kā labāk dzīvotSapņi un domas par Latviju 2050.gadāViesi:Kreilis Jānis, uzņēmējs, darba platformas starptautiski pieredzējušajiem cilvēkiem YourMove dibinātājsKrizanovskis Ričards, Global Shapers Riga vadītājs Danilins Aleksejs, «Sējējs 2020» jaunais veiksmīgais zemnieks Zvejniece Laura, komunikācijas konsultante Deep White |
Klausīties | ||
| LR1 |
Labu naktiĶeburkājis ar ķ. Imanta Ziedoņa pasaku stāsta Edgars Liepiņš |
Klausīties | ||
| LR1 | Klausīties | |||
| LR1 |
KrustpunktāSvētkos par aktualitātēm izjautājam Valsts prezidentu Egilu LevituViesi:Kozins Iļja, ŽurnālistsRasa Linda, Laikraksta Latvijas Avīze galvenā redaktore |
Klausīties | ||
| LR1 |
Ziņas |
Klausīties | ||
| LR1 |
Ielūdz RadioteātrisEgons. Ainas Vāveres novele |
Klausīties | ||
| LR1 |
Mūzika |
Klausīties | ||
| LR1 |
Ziņas |
Klausīties | ||
| LR1 |
Dienas notikumu apskats |
Klausīties | ||
| LR1 |
Dzīves ritmi mūzikāKino mūzika Latvijā.Grūti iedomāties mūsdienu pasauli bez „kustīgo bilžu jeb kino mākslas klātbūtnes. Un grūti iedomāties, ka kādreiz tas tika saukts par „Lielo mēmo, kaut gan klusumā neviena filma jau netika izrādīta - vismaz pianists vai kārtīgs orķestris smalkākajās vietās bija neatņemama priekšnesuma sastāvdaļa. Mēmā kino ēras beigās filmām jau tiek sacerēta īpaša mūzika. Revolucionāra bija īsta skaņu kino rašanās 20-tā gadsimta 20-tajos gados. 30-tajos gados diezgan skaidri iezīmējās mūzikas un kino proporcijas: sākotnēji mūzika aizņēma procentus 20 no filmas kopējā laika, mūsdienās mūzika var skanēt teju visu filmas laiku. Pavisam drīz skaņu filmas sāka uzņemt arī Latvijā - pirmā bija īsmetrāžas, tā saucamā „kultūrfilma „Daugava māmuliņa, savukārt 1934. gada 29. aprīlī uz Latvijas kinoekrāniem iznāca pilnmetrāžas skaņu filma „Daugava, kuru producēja jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma. Par īsto Latviešu kino mūzikas dzimšanas dienu var uzskatīt vēsturisko momentu pirms astoņiem gadu desmitiem - 1940-tā gada 2. janvārī kinoteātrī „Splendid Palace notika režisora Viļa Lapenieka filmas „Zvejnieka dēls pirmizrāde. Ažiotāža bija milzīga - kinoteātra durvis tika izlauztas, kases logs izsists un divu mēnešu laikā filmu noskatījās 250 tūkstoši skatītāju. Pie šīs filmas panākumiem noteikti jāpieskaita arī lieliskā mūzika, ko sarakstīja Jānis Mediņš. Dziesma par Laša kundzi, ko izpildīja Garozas lomas atveidotājs - Latvijas nacionālās operas solists Rūdolfs Bērziņš - tik tālu folklorizējās, ka nereti tika piemirsts komponista paša vārds. Turpmākajos gados šāds liktenis piemeklēja daudzas no melodijām, kas bija radītas filmu vajadzībām, bet turpināja savu dzīvi ārpus ekrāna. Šīsdienas raidījumā - pavisam, pavisam neliels ieskats dažās latvieš |
Klausīties |
