Mūzikls tā arī saucas "Meierovics, un tā autori ir jau ilgstošie sadarbības partneri - dzejniece Māra Zālīte un komponists Jānis Lūsēns. Galveno lomu atveido Gundars Grasbergs.

Pirmizrāde skatāma šodien - valsts svētkos - 18.novembrī - Latvijas Nacionālajā operā. Mūzikla mēģinājumā ar autoriem tikās Baiba Kušķe:

**

Svētku laiku Zaļās Salas latviešiem ievadīja piektdien Dublinā aizvadītā Latvijas un Īrijas valstsvienību draudzības spēle futbolā, kuru klātienē vēroja ne tikai šīs sporta spēles fani, bet arī krietns pulks latviešu, kam šī bija viena no kopā būšanas iespējām. Savukārt sestdien, 16.novembrī, Dublinas mēra rezidences skaistajā zālē pulcējās gandrīz 200 aktīvāko Īrijas latviešu, lai svinētu Latvijas valsts svētkus. Vairāk stāsta speciālkorespondente Īrijā Inguna Mieze.

**

Latviešu kopienās ārpus Latvijas par godu Latvijas Republikas 95 proklamēšanas gadadienai šogad notikuši vairāk kā sešdesmit svētku sarīkojumi vismaz deviņpadsmit pasaules valstīs, liecina protāla latviesi.com apkopotā informācija. Vīnes latviešiem pirmo reizi bija pašiem sava balle ar vakartērpiem un dejām. Savās svētku izjūtās tika lūgti dalīties jaunais Latvijas vēstnieks Austrijā Skujas kungs, Latviešu biedrības Austrijā prezidents Milašus kungs un jaunās, daudzsološās mūziķes Anete Liepiņa un Inga Federovska. Plašāk Solvitas Karitones sagatavotajā ierakstā.

**

Valsts neatkarības svētku laikā ierasts atminēt, pārrunāt un diskutēt par vēstures notikumiem. Zināšanas par savas valsts pagātni jaunākā paaudze apgūst jau skolā, kam, protams, nepieciešams saistošs skolotājs. Vēstures priekšmetā viss grozās ap faktu apgūšanu, taču Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolotājs par virsmērķi uzstāda - skolēnos radīt izpratni, ko šie notikumi, kā brīvības cīņas māca mums kā tautai šodien. Tāpat skolotājs pārliecināts, ka patriotisma izpausmēm ir vieta cilvēka ikdienā, nevis tikai svētku reizēs. Plašāk par vēstures apgūšanas veidiem kādā skolā Sintijas Ambotes ierakstā

**

Šodien svin visa Latvija! Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltīti vairāki desmiti dažādi koncerti un citi pasākumi Rīgā un visā valstī. Līdztekus tradicionālajām norisēm, iespējams apmeklēt arī vēl daudzus citus pasākumus. Ieskatu 18. novembra kultūras notikumos sniedz Paula Vilsone.

Tiešā pārraide no Rīgas Doma. Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltītais ekumēniskais dievkapojums.

Latvijas 95. dzimšanas dienu svinam „Ģimenes studijas” speciālizlaidumā. Svētki ģimenē, kopā ar tēti un meitu, diviem savas dzimtenes patriotiem - hokeja leģendu, vārtsargu Artūru Irbi un viņa meitu, modes konsultanti Anitu Irbi.

Ojārs Vācietis, Zigfrīds Anna Meierovics - dzejnieks un politiķis - personības, kuru liktenis uzrunājis komponistu Jāni Lūsēnu un kuras atstājušas savu nospiedumu viņa daiļradē. Par diviem jaundarbiem - koncertizrādi, kurā skan Ojāra Vācieša dzeja, un mūziklu par Zigfrīdu Annu Meierovicu Kultūras Rondo studijā runājam ar komponistu Jāni Lūsēnu, klausoties jaunākos mūzikas ierakstus.

Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienu Rīgā, 11. novembra krastmalā notiks Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde.

Diskusija studijā ar jauniem cilvēkiem, kuri izmantojuši neatkarīgas valsts doto iespēju strādāt un mācīties citās valstīs, kā arī nest Latvijas vārdu pasaulē.

Diskusija par iecerēto Satversmes preambulu. Studijā vēsturniece Ilga Kreituse un politologs Ivars Ījabs.

Raidījums "Viensētu stāsti" Valsts svētkos viesojas Engures novada Lapmežciema pagastā, kur brālis un māsa - Ineta Ņukša un Māris Sils ar ģimenēm izveidojuši uzņēmumu "Mauriņi", kurā kūpina zivis. Kopā ar citiem Ragaciema zvejniekiem viņi jūras krastā atjaunojuši arī senās zvejnieku būdas.

Ojāram Vācietim - 80. Jaunums! Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa sarakste. Lasa Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš. Vēstules sakārtojusi Vita Mekše. Jēkaba Nīmaņa mūzika.

Pašreizējo Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" iestudējumu no pirmā šķir 25 gadi, un pa šo laiku piedzīvotas vairākas Lāčplēša versijas. Pirmo no pēdējās šķir vesela paaudze, kas pa šiem gadiem mainījies, kādu dzīvi ārpus izrādes ieguvušas Liepiņa melodijas, par to raidījumā.

Tiešā pārraide no svētku pasākuma pie Brīvības pieminekļa. Koncerts, kurā piedalās Rīgas kamerkoris "Ave Sol", profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", solisti Gunta Davidčuka, Andris Ludvigs un Daumants Kalniņš, folkloras kopa "Vilkači , Madars Kalniņš (taustiņi), Juris Kristons (taustiņi), Kaspars Zemītis (solo ģitāra), Ainārs Majors (bass). Diriģenti Mārtiņš Ozoliņš un Romāns Vanags.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienā.

Jau vairākus gadus Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācija ir kopīga valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" dziedāšana. 18. novembrī pulksten 21 pēc Latvijas laiku, dziedot mūsu lūgsnu, savu valsti svētkos var sveikt ikviens visā plašajā pasaulē.

Rokoperas Lāčplēsis atjaunotais koncertuzvedums apceļo Latviju