Latvijas hokeja valstsvienība vakar Bratislavā ar pārliecinošu uzvaru pār Norvēģiju pabeidza pasaules čempionātu. Turnīra noslēgumā Latvijas izlasei 10.vieta 16 komandu konkurencē, bet parādītais sniegums noteikti bija ceturtdaļfināla cienīgs. Lietpratēji pauž, ka labāko astoņniekā Latvijai liedza iekļūt īslaicīgas neveiksmes nelielos spēļu nogriežņos. Par vakar aizvadīto spēli pret Norvēģiju un secinājumiem pēc pasaules čempionātu no Bratislavas ziņo Mārtiņš Kļavenieks!

**

Pāvilosta spērusi platu solu ostas un jahtu ostas biznesa attīstībā. Tikko noslēdzies apjomīgais molu pagarināšanas un rekonstrukcijas projekts, bet osta ieguvusi mūsdienīgu aprīkojumu jahtu servisa nodrošināšanai. Tieši infrastruktūras sakārtošana un pieejamība rada arvien lielāku interesi uzņēmēju vidū, kuri darbojas viesu uzņemšanas un pakalpojumu biznesā, spriež ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs. Iebraucēji ar jahtām izmanto veikalus un kafejnīcas, tā stiprinot mazpilsētas ekonomiku. Vairāk Ingas Ozolas ierakstā.

**

Šodien, 22.maijā, pirmo reizi Latvijā notiks starptautiska precīzijas medicīnas konference, kuras viens no uzdevumiem ir arī veidot jaunus sadarbības kontaktus starp medicīnas zinātniekiem un uzņēmējiem, lai būtu iespējams radīt jaunus inovatīvus produktus. Intervijā Latvijas Radio Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsver, ka Latvija varētu koncentrēt līdzekļus materiālzinātnes, medicīnas un ķīmijas, kā arī tādu nozaru attīstībā, kas saistītas ar koksnes procesu pārstrādi.

Viņš būs Latvijas animācijas jaunā zvaigzne – tā pirms vairākiem gadiem par Gintu Zilbalodi esot sacījis kāds igauņu kino nozares profesionālis. Šodien Zilbaloža pirmā pilnmetrāžas animācijas filma „Projām” ir iekļuvusi divos no pasaules prestižākajiem animācijas festivāliem. Interesi par jauno talantu vairo arī fakts, ka šo filmu viņš radījis viens pats – sākot no scenārija un beidzot ar mūziku.

Animācijas pasaulē Gints Zilbalodis ienāca spoži vēl kā padsmitnieks – viņa diplomdarbu Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, īsfilmu „Prioritātes” izrādīja 46 starptautiskos festivālos. Tagad Zilbalodim ir 25 gadi, viņa kontā ir jau septiņas īsfilmas un tagad – arī pirmā pilnmetrāžas animācijas filma „Projām”.

Šonedēļ visā Eiropā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz ko jāatbild Itālijas vēlētājiem, būs migrācija. Pēdējos gados uz Itāliju dodas arvien mazāk un mazāk cilvēku, tomēr politiķu retorikā robežas tiek pieminētas bieži. Itālijas vicepremjera Mateo Salvīni jautākais paziņojums ir likumprojekts, kas paredzētu sodīt migrantu un bēgļu glābēju kuģus ar 5500 eiro par katru izglābto. Eksperti gan norāda - ierosinājums drīzāk saistāms ar vēlēšanu tuvumu un par likumu nekļūs, jo ir - nelikumīgs.

Vairāk par notiekošo Eiropas dienvidos - Justīnes Savitskas reportāžā no Sicīlijas.

**

Cik naski uz ieguldījumiem jaunu produktu radīšanā ir uzņēmēji.

**

Turpinām ierakstu sēriju "#GalamērķisLatvija, kurā dodamies ciemos pie ārzemniekiem un viņu kaimiņiem un palūkojamies uz Latviju ar divu dažādu valstu eiropiešu acīm.

Šodien kopā ar Māru Rozenbergu dosimies uz Pūrciemu:

**

Latvijas hokeja valstsvienība vakar Bratislavā ar pārliecinošu uzvaru pār Norvēģiju pabeidza pasaules čempionātu. Turnīra noslēgumā Latvijas izlasei 10.vieta 16 komandu konkurencē, bet parādītais sniegums noteikti bija ceturtdaļfināla cienīgs. Lietpratēji pauž, ka labāko astoņniekā Latvijai liedza iekļūt īslaicīgas neveiksmes nelielos spēļu nogriežņos. Par vakar aizvadīto spēli pret Norvēģiju un secinājumiem pēc pasaules čempionātu no Bratislavas ziņo Mārtiņš Kļavenieks!

Elektriskie skrejriteņi ir drauds satiksmei. Vismaz tā uzskata vairums kampaņas "Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi!” laikā aptaujātie valsts iedzīvotāji. Kāpēc izveidojies šāds priekšstats, vai būtu laiks mainīt šādu braucamrīku statusu Ceļu satiksmes noteikumos, vai saceltā ažiotāža ir tikai būtu vētra ūdensglāzē?

Cik daudz vērtīga meklējams lietās, ko izmetam. Kādi materiāli ir atkritumu sastāvā un kā tos tālāk izmantot gan ķīmijā, gan mākslā. Izstāde ar ļoti radošu piegājienu atkritumu tematikai drīz durvis vērs Cēsīs. Vai tiešām prom no acīm ir arī prom no prāta, ar tādu ideju mākslinieki no dažādām valstīm ir veidojuši interesantus darbus no materiāliem, kas atrodami mūsu atkritumu konteineros.erilāli ir atkritumu sastāvā un kā tos tālāk izmantot gan ķīmijā, gan mākslā?

Interneta žurnāls "Punctum", trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu "Monta Kroma. Re:". Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki, tostarp arī Pēteris Draguns, kurš par Montas Kromas daiļrades vēsturiskajiem aspektiem rakstījis arī savu bakalaura darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.

Krievu komponista un pianista Aleksandra Skrjabina romantisko mūziku Rīgas festivālā dzirdēsim 15.jūnijā pianista Vestarda Šimkus interpretācijā koncertā Lielāja ģildē. Par gaidāmo koncertprogrammu raidījumā Kultūras Rondo stāsta Vestards Šimkus.

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 22. maijā vācbaltiešu, latviešu un krievu apvienotie spēki atbrīvoja Rīgu no komunistiem, kuri Latvijas galvaspilsētā bija pavadījuši četrus ar pusi mēnešus.

Krustpunktā pēdējā politiskā diskusija pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Esam uz studiju aicinājuši ekspertus, lai diskutētu, kāds varētu izskatīties nākamais Eiropas Parlaments un kas būs tā lielākie uzdevumi  un izaicinājumi.

Kādi ir mūsu, vecāku, priekšstati par norisēm pirmsskolā, ar kādiem mītiem bruņojušies mēs pavadām savus bērnus uz bērnudārzu. Dana Gulbe ir mamma un pirmsskolas pedagogs, kura tikko izdevusi grāmatu "Kas notiek bērnudārzā". Tajā var meklēt atbildes uz jautājumiem, kādā vecumā laist bērnu dārziņā, kurš bērnudārzs ir labākais, kā palīdzēt sagatavoties skolai u.c. Tiekamies ar grāmatas autori Danu Gulbi, kā arī Rīgas 213. pirmskolas izglītības iestādes vadītāju Lieni Jurgenbergu un divām mammām Antu Behmani un Lieni Putniku.

Rīcības partija

Jaunā VIENOTĪBA

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Jaunā konservatīvā partija

Latvijas Reģionu Apvienība

Attīstībai/Par!

"Centra partija"

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājums no amata atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekli Daci Ķezberi 22.maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē izraisīja ļoti plašas parlamentāriešu diskusijas par procedūru, taču pēc būtības šis jautājums netika izvērtēts.

Tādi esam

"Jūras tuvums ar šādu nosaukumu Liepājā mākslas salonā Ludviķis savu personālizstādi atklājis mākslinieks Aivars Kleins. Viņš jau vairāk nekā 20 gadus Liepājā rīko gleznotāju plenēru "Liepājas marīna, tāpēc izstādē iekļauti darbi, kas tapuši arī plenēra laikā. Dzīvojot pie jūras, gleznotājam ir gandrīz neiespējami nesmelties iedvesmu ūdens plašumos un piejūras ciematiņos. Ar mākslinieku tikās Inga Ozola.

Kultūras afiša

Gundega Repše, simtgades gada dienasgrāmata "Skiču burtnīca. Simts".

Šī diena vēsturē

1950. gada 22. maijā Londonā notika Riharda Štrausa "Četru pēdējo dziesmu pirmatskaņojums. Komponists bija noslēdzis savas šīs zemes gaitas iepriekšējā gada rudenī, un šie pēdējie darbi bija miera, izlīdzinājuma un piepildījuma izjūtas apdvesti.

22. maijā plkst. 19 Latvijā virtuāli viesosies NASA astronauts Gerets Reismens (Garrett Erin Reisman). Bezmaksas pasākums notiks Latvijas Universitātes jaunajā Zinātņu mājā Rīgā, Jelgavas ielā 3. Tā ir unikāla iespēja ikvienam uzdot jautājumu vai vienkārši parunāt ar pieredzes bagāto astronautu, izmantojot mūsdienu video sakaru iekārtas.

Eiropā Ziemeļvalstis izceļas ar biržā kotēto mazo un vidējo uzņēmumu daudzumu, norāda fondu biržas „Nasdaq Helsinki” vadītājs Herniks Husmans. Helsinku akciju biržā atrodams vairāk nekā simts kompāniju, daļa no kurām valsts uzņēmumi. Kas notiek Helsinku biržā, cik tā aktīva, arī salīdzinot ar Baltijas valstīm, stāsta Helsinku biržas vadītājs.

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 22. maijā vācbaltiešu, latviešu un krievu apvienotie spēki atbrīvoja Rīgu no komunistiem, kuri Latvijas galvaspilsētā bija pavadījuši četrus ar pusi mēnešus.

Ja jūti, kaut kas tev nav pa spēkam, vienalga turpini censties līdz pat mūža galam. Un mūsu šī vakara Monopola viesis savam teicienam ir spilgts apliecinājums arī dzīvē. Izrādās, arī krītot var ripu iemest vārtos. Hokejists Kaspars Daugaviņš.

Elektriskie skrejriteņi ir drauds satiksmei. Vismaz tā uzskata vairums kampaņas "Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi!” laikā aptaujātie valsts iedzīvotāji. Kāpēc izveidojies šāds priekšstats, vai būtu laiks mainīt šādu braucamrīku statusu Ceļu satiksmes noteikumos, vai saceltā ažiotāža ir tikai būtu vētra ūdensglāzē?

Lasām nodaļu, kurā vistiņa Klāra Klukste lido ar balonu

Krustpunktā pēdējā politiskā diskusija pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Esam uz studiju aicinājuši ekspertus, lai diskutētu, kāds varētu izskatīties nākamais Eiropas Parlaments un kas būs tā lielākie uzdevumi  un izaicinājumi.

"Buena mīklainā personība". Roberta Ladlema romāna radiolasījums. Piedalās Anita Grūbe un Arnis Līcītis. Režisore Antonija Apele. Ierakstīts 1996. gadā.

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 22. maijā vācbaltiešu, latviešu un krievu apvienotie spēki atbrīvoja Rīgu no komunistiem, kuri Latvijas galvaspilsētā bija pavadījuši četrus ar pusi mēnešus.

Interneta žurnāls "Punctum", trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu "Monta Kroma. Re:". Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki, tostarp arī Pēteris Draguns, kurš par Montas Kromas daiļrades vēsturiskajiem aspektiem rakstījis arī savu bakalaura darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.

Ja jūti, kaut kas tev nav pa spēkam, vienalga turpini censties līdz pat mūža galam. Un mūsu šī vakara Monopola viesis savam teicienam ir spilgts apliecinājums arī dzīvē. Izrādās, arī krītot var ripu iemest vārtos. Hokejists Kaspars Daugaviņš.

Kādi ir mūsu, vecāku, priekšstati par norisēm pirmsskolā, ar kādiem mītiem bruņojušies mēs pavadām savus bērnus uz bērnudārzu. Dana Gulbe ir mamma un pirmsskolas pedagogs, kura tikko izdevusi grāmatu "Kas notiek bērnudārzā". Tajā var meklēt atbildes uz jautājumiem, kādā vecumā laist bērnu dārziņā, kurš bērnudārzs ir labākais, kā palīdzēt sagatavoties skolai u.c. Tiekamies ar grāmatas autori Danu Gulbi, kā arī Rīgas 213. pirmskolas izglītības iestādes vadītāju Lieni Jurgenbergu un divām mammām Antu Behmani un Lieni Putniku.

Cik daudz vērtīga meklējams lietās, ko izmetam. Kādi materiāli ir atkritumu sastāvā un kā tos tālāk izmantot gan ķīmijā, gan mākslā. Izstāde ar ļoti radošu piegājienu atkritumu tematikai drīz durvis vērs Cēsīs. Vai tiešām prom no acīm ir arī prom no prāta, ar tādu ideju mākslinieki no dažādām valstīm ir veidojuši interesantus darbus no materiāliem, kas atrodami mūsu atkritumu konteineros.erilāli ir atkritumu sastāvā un kā tos tālāk izmantot gan ķīmijā, gan mākslā?