**

Intervija: Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības eksperts par dārza darbiem un problēmām laika apstākļu dēl.

Valsts policija aizvadītos svētkus vērtē kā salīdzinoši mierīgus, jo uz ceļiem nav bijis daudz bojāgājušo un cietušo, Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs. Viņš gan pauda šaubas, vai autovadītāji ir kļuvuši apzināgi, jo šajās dienās pieķerti 70 dzērājšoferi.

Pēc mēneša būs klāt viens no ilgmūžīgākajiem un vērienīgākajiem vasaras muzikālajiem notikumiem – Siguldas opermūzikas svētki, kas šogad notiks jau 27.reizi. To centrā šoreiz būs Pučīni slavenā opera „Toska”, kurā titullomā debitēs starptautiskā operzvaigzne Maija Kovaļevska. Pie diriģenta pults iestudējumā būs Atvars Lakstīgala, bet iestudējuma režisors ir Guntis Gailītis, kas „Tosku” veido kā politisku krimināldrāmu.

Pagājuši simts gadi kopš dibināta Latvijas armija. Apaļo gadskārtu bruņotie spēki atzīmēs jūlijā, savukārt  Latvijas Radio skan nelieli latviešu karavīru dzīves stāsti. Stāsts par Jāni Krūmiņu, kurš 22 gadu vecumā gāja bojā Korejas karā.

Ir futurologi, kas prognozē, ka pēc 20 gadiem darbs būs tikai īpaši izredzētiem, bet citi saka, ka darbs būs visiem un normāls darba stāžs būs 50 un vairāk gadu. Tas savukārt nozīmē, ka darba mūža laikā nāksies ne vienu reizi vien sākt karjeru no jauna un viena no svarīgākajām prasmēm cilvēkiem būs prasme mācīties visa mūža garumā.

Savulaik Eiropā lielie zālēdāji kā savvaļas zirgi, tauri un sumbri bija ierasta ainavas sastāvdaļa. Arī Latvijā. Nu tie ir atgriezušies. Mozaīkveida ainavas veidošana, kam ir liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā, droši vien ir šodien svarīgākais šo dzīvnieku uzdevums. Taču pagaidām lielie zālēdāji sastopami vien dabas parkos. Vai tie varētu atkal kļūt par īstiem savvaļas dzīvniekiem?

Vēsture, informācija un pats galvenais – sajūtas – tā  var raksturot nule atvērto izstādi Ungurmuižā, skaistākajā koka baroka pērlē, kas celta pirms teju 300 gadiem. Tur māksliniece Ināra Liepa ir uzsākusi pastāvīgas ekspozīcijas izveidi, kas turpināsies un papildināsies.

Ginta Zilbaloža animācijas filma „Projām” godalgota Anesī festivālā un piedalījusies Šanhajas kino festivālā. Jau zināms, ka ar šo filmu rudenī atklās Rīgas starptautisko filmu festivālu rudenī. Savukārt galveno balvu Šanhajas kino festivālā saņēmusi dokumentālā filma „Laika tilti”. Pēc Anesī un Šanhajas Rīgā tiekamies ar filmas "Projām" autoru Gintu Zilbalodi un filmas "Laika tilti" režisori Kristīni Briedi.

Kariņš līdz nedēļas beigām pieprasa Nemiro skaidrojumus par Latvenergo padomes maiņu

Atjaunotas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Vēl joprojām, redzot sev zem kājām kādu kukainīti, prātā nāk dziesmas vārdi „Tu tikai skudru nesamin” – tā 1981. gadā dziedāja grupa „Dālderi”. Togad baušķenieku dziesma „Dzeltenie aizkari” ierindojās 15. vietā populārajā „Mikrofona” aptaujā, un tās noslēguma koncertā pirmoreiz Latvijas mūzikas mīļotāji ieraudzīja šo dzīvespriecīgo jauniešu ansambli, kas jau bija izslavēts Bauskas apkaimē.

Vēl joprojām, redzot sev zem kājām kādu kukainīti, prātā nāk dziesmas vārdi „Tu tikai skudru nesamin” – tā 1981. gadā dziedāja grupa „Dālderi”. Togad baušķenieku dziesma „Dzeltenie aizkari” ierindojās 15. vietā populārajā „Mikrofona” aptaujā, un tās noslēguma koncertā pirmoreiz Latvijas mūzikas mīļotāji ieraudzīja šo dzīvespriecīgo jauniešu ansambli, kas jau bija izslavēts Bauskas apkaimē.

Uzmanības lokā Saeimas steidzamais lēmums samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tā ir reakcija uz kaimiņvalsts Igaunijas lēmumu samazināt akcīzi par 25 %. Kāpēc gan esam tik ļoti kļuvuši atkarīgi no kaimiņvalstu alko tūristiem un kādas šiem steidzīgajiem lēmumiem būs sekas?

Dienasgrāmatas rakstīšana var būt gan pašizziņa, gan, piemēram, bērna augšanas un attīstības gaitu fiksēšana, gan arī ģimenes vēstures veidošana. Kā top dažādas dienasgrāmatas?

Turaidas muižas atjaunotajā klaušinieku mājā jauna ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Tas ir stāsts par latviešu zemnieka pašapziņas augšanu, saistībā ar stāstu par zemnieka tikšanu pie savas zemes. Kāpēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē divsimtgade būtu ne mazāk svinams atskaites punkts vēsturē kā Latvijas valsts simtgade?

Līgo svētku noskaņas būtiska sastāvdaļa Latvijas kultūrvēstures kontekstā ir Rūdolfa Blaumaņa luga „Skroderdienas Silmačos”. Senus foto un tērpus no šīs izrādes skatām Rakstniecības un mūzikas muzejā, turpat arī lasām 20.gadsimta 30.gadu plakātus, kas aicina uz Līgo vakara zaļumballēm, bet Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā lūkojam, kuru ievērojamu latviešu gleznotāju darbos var just šo svētku iespaidu.

Satiksmes ministrijai (SM), Iekšlietu ministrijai (IeM) un Veselības ministrijai (VM) būs jāievieš vienota ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu statistikas datu uzskaite atbilstoši sistēmas "MAIS3+" prasībām, nolēmusi valdība.

Judīte Sukure strādājusi par pavāri, bijusi dzelzceļa posteņa dežurante. Bet pensijas vecumā no Ventspils pārcēlusies uz Kuldīgas novada Vārmes pagastu. Kopā ar dzīvesbiedru Uldi Strādnieku viņi atjaunojuši viensētu "Dubes - nomainījuši mājai jumtu un logus, uzcēluši verandu.

*

Kultūras afiša.

No 1. jūlija īpašās esksursijās ikvienam ir iespēja padziļinātāk iepazīties ar kinoteātra "Splendid Palace" neobaroka stilā veidotajām telpām un uzzināt ne vienu vien leģendu un aizraujošu pagātnes notikumu.

*

Šī diena vēsturē

Tali-Ihantalas kauju, kas sākās 1944. gada 25. jūnijā, mēdz piesaukt kā lielāko visā Ziemeļvalstu vēsturē. Tajā Somijas armija pretojās Sarkanās armijas uzbrukumam Karēlijas šaurumā, domājams, tādējādi nosargājot savas valsts neatkarību no totalitārā austrumu kaimiņa.

Sākas elektroniskā pieteikšanās studijām. Kas jāzina reflektantiem un kādas izmaiņas viņus sagaida?

Sociālo mediju kompānija Facebook nākamgad plāno izveidot jaunu virtuālo valūtu - libra. Atšķirībā no līdzšinējām kritovalūtām, librai būs nodrošinājums – tās izveidē gatavojas iesaistīties pasaulē pazīstami uzņēmumi, kā arī tās vērtība būs piesaistīta valūtu grozam. Facebook ir vairāk nekā divi miljardi lietotāju visā pasaulē, tādēļ jaunās kriptovalūtas mērogam ir potenciāls pārvērst pasaules finanšu un maksājumu arhitektūru, vērtē eksperti. Tomēr joprojām atklāts ir jautājums par finanšu regulatoru atļauju iegūšanām.

Raidījums "Latvijas stāsti Latvijas simtgadei" šoreiz ciemosies pie Kurčanovu ģimenes Kurzemes jūras piekrastē, Pāvilostā. Irina Kurčanova ir Pāvilostas muzeja vadītāja, dēls Valērijs un vīrs Nikolajs strādā celtniecībā, meita Marika bērnudārzā, bet vedekla Marita veido Pāvilostas avīzi. Viņi novērtē pilsētiņā valdošo mieru un klusumu, kā arī iespēju medīt, sēņot un zvejot gan jūrā, gan Sakas upē.

Bērnībā viņš esot no bibliotēkas paņēmis tādu pabiezu populārzinātnisku enciklopēdiju angļu valodā par meteoroloģiju un tulkojis to. Starpbrīžos un pēc stundām sēdējis bibliotēkā pie kartēm un pētījis. Mēs ar Tomu Brici tiksimies tūdaļ pēc Jāņiem, lai palūkotos, vai viņa solītās svētku laika prognozes piepildījušās.

Ir futurologi, kas prognozē, ka pēc 20 gadiem darbs būs tikai īpaši izredzētiem, bet citi saka, ka darbs būs visiem un normāls darba stāžs būs 50 un vairāk gadu. Tas savukārt nozīmē, ka darba mūža laikā nāksies ne vienu reizi vien sākt karjeru no jauna un viena no svarīgākajām prasmēm cilvēkiem būs prasme mācīties visa mūža garumā.

Uzmanības lokā Saeimas steidzamais lēmums samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tā ir reakcija uz kaimiņvalsts Igaunijas lēmumu samazināt akcīzi par 25 %. Kāpēc gan esam tik ļoti kļuvuši atkarīgi no kaimiņvalstu alko tūristiem un kādas šiem steidzīgajiem lēmumiem būs sekas?

"

Vēl joprojām, redzot sev zem kājām kādu kukainīti, prātā nāk dziesmas vārdi „Tu tikai skudru nesamin” – tā 1981. gadā dziedāja grupa „Dālderi”. Togad baušķenieku dziesma „Dzeltenie aizkari” ierindojās 15. vietā populārajā „Mikrofona” aptaujā, un tās noslēguma koncertā pirmoreiz Latvijas mūzikas mīļotāji ieraudzīja šo dzīvespriecīgo jauniešu ansambli, kas jau bija izslavēts Bauskas apkaimē.

Vēl joprojām, redzot sev zem kājām kādu kukainīti, prātā nāk dziesmas vārdi „Tu tikai skudru nesamin” – tā 1981. gadā dziedāja grupa „Dālderi”. Togad baušķenieku dziesma „Dzeltenie aizkari” ierindojās 15. vietā populārajā „Mikrofona” aptaujā, un tās noslēguma koncertā pirmoreiz Latvijas mūzikas mīļotāji ieraudzīja šo dzīvespriecīgo jauniešu ansambli, kas jau bija izslavēts Bauskas apkaimē.

Vēsture, informācija un pats galvenais – sajūtas – tā  var raksturot nule atvērto izstādi Ungurmuižā, skaistākajā koka baroka pērlē, kas celta pirms teju 300 gadiem. Tur māksliniece Ināra Liepa ir uzsākusi pastāvīgas ekspozīcijas izveidi, kas turpināsies un papildināsies.

Bērnībā viņš esot no bibliotēkas paņēmis tādu pabiezu populārzinātnisku enciklopēdiju angļu valodā par meteoroloģiju un tulkojis to. Starpbrīžos un pēc stundām sēdējis bibliotēkā pie kartēm un pētījis. Mēs ar Tomu Brici tiksimies tūdaļ pēc Jāņiem, lai palūkotos, vai viņa solītās svētku laika prognozes piepildījušās.

Dienasgrāmatas rakstīšana var būt gan pašizziņa, gan, piemēram, bērna augšanas un attīstības gaitu fiksēšana, gan arī ģimenes vēstures veidošana. Kā top dažādas dienasgrāmatas?

Savulaik Eiropā lielie zālēdāji kā savvaļas zirgi, tauri un sumbri bija ierasta ainavas sastāvdaļa. Arī Latvijā. Nu tie ir atgriezušies. Mozaīkveida ainavas veidošana, kam ir liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā, droši vien ir šodien svarīgākais šo dzīvnieku uzdevums. Taču pagaidām lielie zālēdāji sastopami vien dabas parkos. Vai tie varētu atkal kļūt par īstiem savvaļas dzīvniekiem?