Vakar pasauli pāršalca ziņa, ka Parīzē vismaz divi apbruņoti cilvēki iebrukuši Francijas satīras žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā un nogalinājuši 12 cilvēkus. Šorīt Parīzē notikusi vēl viena apšaude. Abi notikumi aktualizējuši jautājumus par drošību. Savukārt Rīgā sabraukušas Eiropas Savienības dalībvalstu augstas amatpersonas, sākas Latvijas atbildīgais darba posms posms – prezidentūra ES Padomē. Atbildība arī par drošības jautājumiem Eiriopā. Politiskās aktualitātes raidījuma Aktuālais temats studijā komentē politologs, LU asociētais profesors Ivars Ījabs un Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns.

"Islāmisms un politiskais islāms ir drauds ne tikai Eiropai, bet Rietumu kultūrai vispār, ir kļuvis skaidrāks ar šiem notikumiem Francijā, vērtē Ivars Ījabs.

Tomēr viņš izsaka šaubas, ka notikumi Francijā ietekmēs Eiropas Savienības dienaskārtību.

"Nedomāju, ka Eiropas Padomes dienaskārtībā parādīsies jautājumi saistīti ar drošību vai terorisma apkarošanu," atzīst Ījabs. Tas var ietekmēt politisko ainavu, piemēram, Lielbritānijā, kur pavasarī gaidāmas vēlēšanās. Atsevišķi pret imigrantiem vērsti politiskie spēki varētu iegūt vairāk balsu. Tas ir process, kas sācies jau agrāk. Šobrīd ir runa par arvien plašāku tendenci.

Komentējot Valsts prezidenta paziņojumu par terorakta Francijā saistību ar migrāciju un jau pirmo kritiku no ekspertu puses, Ījabs bilst “tam, ka nav sakars ar migrāciju, tas izklausās ļoti skaisti un politkorekti”.

“Ir pavisam skaidrs, ka tam ir sakars ar to, ka pēc Otrā pasaules kara veselā virknē Rietumeiropas valstu iebrauc virkne cilvēku, kuri tur bija aicināti un gaidīti kā lēts darbaspēks, kuri piederīgi atšķirīgām kultūrām un kuru integrācija tās valsts sabiedrībā, kurā tagad atrodas, izveidojusies, maigi sakot, mērena atsevišķās valstīs, analizē Ījabs

Skatoties uz kopējo Es imigrācijas politiku, grūti iedomāties, ka būs kādas izmaiņas, kardināli pavērsieni, uzskata Jānis Kapustāns