#04 Iepriekšējās krīzes radīto parādu jūgā teju vesela Latvijas mazpilsēta

Covid-19 pandēmija draud izraisīt jaunu ekonomikas krīzi, bet Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēl nav atguvušies no trekno gadu burbuļa pārplīšanas. Viņi ir pazaudējuši visus savus īpašumus un joprojām ir banku parādnieki. Viņu ir tik daudz, ka sanāktu viena Latvijas mazpilsēta. Jā, daudzi no viņiem ir bijuši pārgalvīgi. Taču pārgalvīgas bija arī bankas, bet visa atbildība par to tagad palikusi kredītņēmējiem. Latvijas Bankas jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks rosina šos kredītus norakstīt, taču likuma iniciatīva visiem nepalīdzēs.  Raidījuma autore Danuta Juste.

1. daļa. Burbulis

Uzklausām mūziķa Arņa Medņa stāstu. Darbi gāja no rokas, varēja daudz un gribēja daudz. Un mirklī, kad arī iespēju bija daudz, Arnis nolēma, ka pietiek pašam uz skatuves kāpt un laiks Rīgā atvērt džeza klubu. Viņš paņēma ap 300 tūkstošu latu lielu hipotekāro kredītu, lai varētu nopirkt un renovēt telpas. Banka prasīja galvojumu – Arņa ģimenes privātmāju Mārupē. To, ka pavisam drīz ekonomika pārkarsīs un Arnis tajā situācijā būs ar visneizdevīgākajām kārtīm rokās, viņš pat iedomāties nevarēja.

Un burbulis plīsa. Klubs peļņu nenesa, kredīts bija jāatmaksā. Krīzes laikā ienākumi bija tādi, ka, Arnis saka, pat elektrības rēķinus nevarēja nomaksāt, kur nu hipotēku. Pie izlīguma ar banku nonākt nespēja, jo naudas nebija. Kaut kā jau galus centās savilkt, skrēja, darīja, uztraucās, pārdzīvoja… Un tad Arni zemē notrieca insults.

Šobrīd Arnim Mednim nekas vairs nepieder. Viņš dzīvo īrētā dzīvoklī. Lai arī banka atņēma gan kluba telpas, gan ģimenes māju, īpašumu vērtība pēc burbuļa uzpūstā cenu krituma bija kritusies tik ļoti, ka Arnim joprojām palika milzīgs parāds.

Līdzīgus pārdzīvojumus treknajos gados ņemtais mājokļa kredīts sagādā Andrim. Viņa vārds ir mainīts, jo savu stāstu viņš bija ar mieru izstāstīt tikai anonīmi.

2005. gadā Andris nosprieda, ka ir īstais brīdis nodrošināt sevi, sievu un suni ar personīgo mājvietu. Noskatīts bija dzīvoklis ārpus Rīgas, kuru teorētiski ar tā brīža algu izmaksāt varētu pat piecu gadu laikā. Tomēr ar banku vienojās, ka darīs kā citi – kredītu ņems uz 25 gadiem, bet, kad darbā noslēgsies liels projekts un par to saņems attiecīgu atalgojumu, bez soda sankcijām uzreiz varētu dzēst visu atlikušo kredīta daļu. Viss šķita daudzsološi. Tomēr ekonomikas pārkaršana skāra arī viņu…

Ko ar šī brīža pieredzi viņš gribētu pateikt pats sev tajā tālajā 2005. gadā, kad ņēma kredītu? Andris atbild ar pretjautājumu, kādēļ pie mums nevar kā citās valstīs, kur, zaudējot kredītā ņemto īpašumu, aizņēmējam nepaliek saistības.

Andris runā par tā saukto ‘'nolikto atslēgu’' principu. Tagad tāds Latvijas likumos ir iestrādāts. Tiesa, Saeimai tas prasīja teju desmit gadu kopš nekustamā īpašuma pirkšanas buma. Turklāt banku lobijs panāca, ka to noteica kā izvēles iespēju nevis obligātu. Praksē šī opcija nav populāra vai precīzāk būtu teikt – tā ir pilnībā nepopulāra, jo šādā gadījumā kredīti ir daudzkārt dārgāki,

tā ka varētu teikt, ka krīzes mācības šajā ziņā nav ņemtas vērā, cilvēki turpina aizņemties pēc iepriekšējiem nosacījumiem.

Likuma labojumi arī nekādā veidā nerada izeju strupceļam, kurā 2008.gadā nonāca Arnis, Andris un daudzi citi. Kopumā Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kuri kā kredītņēmēji vai galvotāji zaudējuši savus īpašumus, bet joprojām ir banku parādnieki. Viņu nedzēsto parādu summa – 600 miljoni eiro. Ceturtā daļa šo parādnieku ir “Swedbank”.

2. daļa. Parādu atlaišana

Pirms Covid-19 pandēmija lika valstī izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas Bankas jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar iniciatīvu trekno gadu parādus atlaist.

Iniciatīva paredz visām pusēm bez jebkādām izmaksām norakstīt hipotekāros aizņēmumus, kurus līdz šai baltai dienai iedzīvotāji nav spējīgi atmaksāt. Būtisks priekšnoteikums – īpašums, kas bijis ieķīlāts, jau ir zaudēts. Tas attiecas gan uz kredītņēmējiem, gan galvotājiem. Latvijas Radio ideju skaidro Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners.

Komercbankas Kazāka iniciatīvu atbalsta. Tomēr ir kāda visai būtiska nianse. Kazāka iniciatīva atlaist ‘'trekno gadu’' parādus negarantēs, ka tie tiešām tiks dzēsti. Tā uz parādu problēmu skatās no banku, nevis parādnieku viedokļa. Komercbankām tiks dota iespēja tos atlaist, bet nebūs uzlikts par pienākumu.

Kam, vai un cik daudz no parāda dzēst, to, visticamāk, atstās izlemt pašām kredītiestādēm. Kritēriju sarakstā būtiskākais būšot, vai parādnieku rīcība šo gadu laikā nav bijusi ļaunprātīga, piemēram, vai atņemtais mājoklis nav izdemolēts un vai komunikācijā nav bijuši mēģinājumi kaut ko slēpt.

Parādnieki, protams, skeptiski, ka tiesības izlemt viņu likteni būs bankām.

Nav tā, ka līdz šim bankas kredītņēmējiem nebūtu piedāvājušas izlīguma programmas. Atsevišķos gadījumos labticīgajiem parādniekiem piedāvāts dzēst līdz pat 90% saistību. Taču praksē tas īstenojies reti. Kā Arņa Medņa gadījumā - ja naudas nav, tad neko.

Nozarē piekrīt, ka šīs programmas nav bijušas veiksmīgas. Runājot skaitļos, līdz šim ir atlaisti 60 miljoni eiro ‘'treknajos gados’' neveiksmīgi izsniegtu hipotekāro kredītu zaudējumu. Bet gaisā vēl karājas desmit reizes lielāks skaitlis.

Kredītņēmēju asociācijā norāda uz vēl vairākiem apstākļiem, kas vedina domāt, ka iniciatīva neatrisinās daudzu parādnieku problēmu.

Ja parāds ir bankā, kura ir likvidācijas procesā, tad cerība uz ‘'piedošanu'' ir tikai tiem, kuru saistības palikušas bankā vai arī pārdotas citām bankām. Iniciatīva neglābs kredītņēmējus, kuru saistības atdodas parādu piedzinējiem vai bijušas “ Parex” vai Krājbankā, un tādu kopā ir vairāk nekā 2.5 tūkstoši.

Uzskata, ka tik tālu likumdevēju rokas nevar aizsniegties.

3.daļa. Dārgā maksātnespēja

Tieši tāpat šīs iniciatīvas ietvaros netiek domāts par tiem, kuriem sākts vai, vēl jo vairāk, iziets maksātnespējas process. Latvijas Bankā skaidro, ka plānots palīdzēt tikai bezcerīgiem gadījumiem. Ja reiz cilvēks sācis maksātnespēju, viņam ir iespējas, kaut vai nelielas, bet ir.

Ivo Krontāls treknajos gados ņēma hipotekāro kredītu dzīvoklim un īsi pēc tam arī mājai. Taču ekonomikas pārkaršanas brīdī par to visu samaksāt vairs nebija iespējams. Un viņa ceļš izveda cauri pieciem gariem maksātnespējas gadiem. Process bija ne tikai sarežģīts, bet arī dārgs.

4. daļa. Nobeigums.

Latvijas Bankas priekšlikumu Saeimā sāk skatīt šonedēļ, un deputāti sliecas to atbalstīt, lai gan jautājumi vēl esot.

Latvijas Bankas iniciatīva nekādā veidā nepalīdzēs tiem, kas iekrituši ātro kredītu slazdā. Šim mērķim tapuši citi likuma grozījumi, ko valdība atbalstīja aprīļa vidū. Mazo kredītu ņēmējiem plānots piedāvāt atvieglotu maksātnespējas procesu.

Tomēr kredītņēmēju asociācijā brīdina, ka arī šī krīze cilvēkiem var radīt grūtības nomaksāt kredītus. Lai atkal nezaudētu lielu daļu nodokļu maksātāju, Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Aivars Rudis pat mudina ar likumu bankām aizliegt izsolīt ieķīlātos īpašumus vai uzrēķināt soda naudas tiem, kas krīzes dēļ nevar veikt kredītmaksājumus.