Krievijas samazinātā tranzīta dēļ Latvijas lielākās ostas Ventspilī un Rīgā pašlaik cīnās par izdzīvošanu. Ne brīdinājumi par bīstamo atkarību no Krievijas, ne korupcijas skandāli nav likuši tām mainīties – ostas gadiem turpināja būt ienesīga peļņas ādere savējiem.

Amerikāņu lēmums Aivaru Lembergu iekļaut sankciju sarakstā nu pamudinājis valdību nākt klajā ar ostu reformas plāniem. Bet… vai ietekmīgas biznesa intereses šoreiz to neapstādinās, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

Pirmā daļa. Biznesa kritums

Rīgas osta ir lielākā Latvijas osta. Pēdējos desmit gados tā strādājusi ar mainīgām sekmēm. Bijuši veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi gadi. Kopš 2019.gada kravu apgrozījums vairs tikai krīt un šogad sasniegts antirekords. Pirmajos astoņos mēnešos kravu apjoms sarucis par ceturto daļu. Rīgas ostas balsts - ogles, kas daudzus gadus auga griezdamās un ostai ļāva uzrādīt strauju izaugsmi, bet tās vadītājiem – noraidīt jebkuru kritiku par pārvaldes problēmām, nu nokritušās par vairāk nekā 65%.

No Rīgas prom varētu doties arī savulaik oligarhu paspārnē izlolotais, kopīgi ar Krievijas milzi „Uralhim” uzturētais minerālmēslu pārkraušanas terminālis „Riga Fertilizer Terminal”.

Arī cita veida kravu pārkraušana nesokas spoži. Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš gan uzskata, ka situācija nav dramatiska. Uzņēmēji pārstrukturizējoties, atrodot veidus, kā turpināt pelnīt. Piemēram, kāds minerālmēslu terminālis tagad pielāgojies graudu pārkraušanai, citi, kas agrāk uz metāllūžņiem neesot skatījušies, tagad gatavi arī šādas kravas ņemt. Kad vaicāju, vai varētu būt patiesas runas, ka termināļus pārdošanai izlikuši ap 70% Rīgas ostā strādājošo komersantu, Zeltiņš atbild, ka pats par sevi tas nebūtu nekas briesmīgs.

Sarežģīta situācija ir ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī. Tur šogad pirmajā pusgadā kravu apgrozījums nokritis vēl dramatiskāk - par 41%. Savukārt Liepājā situācija ir mazliet labāka - samazinājums bijis par 15%. Ventspils un Rīgas ostas faktiski cīnās par izdzīvošanu, tikmēr pārējām Baltijas valstu ostām klājas krietni labāk. Tallinas ostā šā gada pirmajā pusē bijis pat neliels – divu procentu – kravu apgrozījuma pieaugums. Savukārt Klaipēdā kravas samazinājušās par sešiem procentiem, ko tā pamato ar „Covid” ietekmi.

Ostas ilgus gadus ir bijis kumoss, no kura nokosties oligarhiem. Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs ilgus gadus bija pilsētas mērs Aivars Lembergs, un kā liecina krimināllietas materiāli, paralēli publiskajiem amatiem viņš ieguva slēptas īpašumtiesības daudzos ienesīgos ostas uzņēmumos. Tikmēr uzņēmēji sūdzējās par biznesam nelabvēlīgu vidi un korupciju.

"Kamēr Voldemorts Ventspilī rausta visas stīgas, ārvalstu investori vienkārši nenāks.” Tā 2012.gadā situāciju ostā raksturoja tā brīža „Ventspils naftas” valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs. 

Nekas īpaši nav mainījies arī pēdējos gados, stāsta Ventspils uzņēmējus pārstāvošās biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” izpilddirektors Ivars Landmanis.

Otrā daļa. Ar biznesu jādalās

Andrejs Jurčenko ir uzņēmējs, kas vairāk nekā 25 gadus darbojas atkritumu savākšanas biznesā. Šā gada pavasaris viņam nesa labas ziņas. Pēc gandrīz desmit gadus ilgas cīņas notika būtisks pavērsiens tiesvedībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Augstākās tiesas Senāts (3.martā – tikai lsm) atstāja negrozītu iepriekšējās instances lēmumu, ar kuru par prettiesisku atzīts Brīvostas lēmums neslēgt līgumu ar Jurčenko firmu „Corvus”. Firma daudzus gadus apkalpoja kuģus Rīgas ostas akvatorijā, bet tad 2010.gadā no ostas biznesa to faktiski izspieda. 

Tiesas lēmums firmai tagad paver iespējas piedzīt no Rīgas Brīvostas pārvaldes zaudējumus. Precīzu summu Jurčenko vēl nevar nosaukt, taču lēš, ka tas varētu būt amplitūdā no pieciem līdz desmit miljoniem eiro.

Kā atminas Jurčenko, uzņēmējdarbības vide Rīgas ostā pasliktinājusies, kad pārvaldnieka gaitas sāka Leonīds Loginovs. Pirms Anša Zeltiņa viņš šo amatu ieņēma gandrīz 20 gadus. Atkritumu bizness, kurā iepriekš darbojušies vairāki pakalpojumu sniedzēji, gadu gaitā faktiski nonācis vienas kompānijas rokās. Šī kompānija ir „Eko osta”, kuras īpašniekos ap to laiku arī varēja manīt oligarhu pēdas.

Jurčenko uzskata, ka Loginovam joprojām ir liela ietekme uz lēmumu pieņemšanu, un arī pēc Zeltiņa atnākšanas Rīgas ostā nekas nav mainījies. Zeltiņš to noliedz. Tomēr, gatavojot šo raidījumu, dažādi avoti apstiprina, ka Loginovs joprojām piedalās sanāksmēs, kur risina ostu jautājumus. Arī interviju ar Latvijas Radio Loginovs norunā tieši Rīgas brīvostas telpās.

Trešā daļa. Kā nenogāzt valdību

Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus. Tā ASV finanšu ministrs pērn 9.decembrī skaidroja, kādēļ ASV, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, nosaka sankcijas pret Latvijas pilsoni Aivaru Lembergu. 

Līdz šim ostu valdes ir bijušas vienas no uzskatāmākajām politiskajām barotnēm. Valsts un pašvaldību vienādā proporcijā ieceltie valdes locekļi bija vieni no vislabāk atalgotajām amatpersonām valstī.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās Konservatīvās partijas šobrīd skaidri vēl nesaka, cik pārstāvju pašvaldībām šajās jauno kapitālsabiedrību vadības institūcijās varētu būt. Optimāli būtu līdz 30%, taču tas ir sarunu jautājums, cik daudz katra no pašvaldībām gatava ieguldīt jaunajās kapitālsabiedrībās.

Aiz karstajām cīņām par ostu pārvaldības maiņu uzmanības ēnā palikusi vēl kāda neliela, taču būtiska detaļa. Sākotnējā likumprojekta redakcijā bija minēts, ka osta pati vai tās uzņēmumi veic maksas pakalpojumus, tajā skaitā, nodrošina velkoņu pakalpojumus.

Neatkarīgi no tā, kādus lēmumus pieņems politiķi, nekāda rožaina nākotne ostas nesagaida arī turpmāk, jo Krievija turpina stiprināt savas ostas. Tomēr Linkaita ieskaitā situācija nav bezcerīga. Šobrīd nav skaidrs, vai ostu reformu izdosies īstenot un kādā redakcijā tā beigu beigās būs.