Krievijas izraisītais karš Ukrainā ilgst vairāk nekā mēnesi. Politologi un žurnālisti kļūs par kara ekspertiem.  Jautājumus, ko šajās dienās pētnieki uzdod paši sev, kas ir tas, ko viņi prognozēja un ko kara pirmais mēnesis ir atklājis vai nav atklājis Krievijas kā agresora motīvos. Vai un kādā veidā Krievija zaudē kara un vai Krievijas plānos ir no Ukrainas izveidot kaut ko līdzīgu Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sadalījumam.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnieku, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku par to, vai taisnība tiem, kuri apgalvo, ka mēs visi dzīvojam tagad “Putina pasaulē”, par to, vai karš Ukrainā ir Trešais pasaules karš un vai Krievijā turpmākos gadus valdīs fašistisks režīms.

Politologs Ivans Krastevs intervijā teicis, ka mēs visi tagad dzīvojam Vladimira Putina pasaulē.

"Es tam nepiekrītu, šādos pārmaiņu laikos priekšplānā izvirzās cilvēki, kuri nāk klajā ar tādiem apokaliptiskajiem vai ļoti skaistiem teicieniem. Nē, mēs nedzīvojam "Putina pasaulē", mēs dzīvojam faktiski tajā pašā pasaulē, kurā mēs dzīvojām iepriekš," komentē Toms Rostks. "Ir notikušas diezgan lielas izmaiņas, protams, mūsu partnervalstīs, bet mēs, protams, vēl joprojām dzīvojam tajā pašā pasaulē, kurā mums nākas reaģēt uz to, ko dara citas valstis. Mums noteikti nākas reaģēt uz to, ko šobrīd dara Krievija."

"Krasteva teiktais vienkārši, ka mūsu ārpolitiku un arī mūsu iekšpolitiku šobrīd ietekmē Krievijas karš Ukrainā. Tas, visticamāk, kaut kādā veidā ietekmēs gaidāmās prezidenta vēlēšanas Francijā, tas ir ietekmējis Vācijas drošības un aizsardzības politiku. Tas ir pacēlis Ukrainas prezidenta akcijas Ukrainā jau vispirms un pēc tam arī citviet pasaulē," turpina Toms Rostoks. "Putina pasaulē daudziem uzņēmumiem ir nācies aiziet no Krievijas, tas ir kaut kas, ko viņi nevēlējās darīt. Droši vien viņi cerēja, ka tas nekad nenotiks, ka nekad nebūs jāaiziet no Krievijas tirgus un ka nebūs šādu iracionālu lēmumu no Krievijas puses. Bet tas ir noticis. Daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem, arī varbūt politiskajām partijām dzīve ir mainījusies."

Vērtējot Eiropas valstu atšķirīgo nostāju pret Krieviju šobrīd, Toms Rostoks atzīst, sagaidāmas sarežģītas attiecības NATO un Eiropas Savienības ietvaros.

"Tās vēsturiski ir bijušas sarežģītas un tādas arī būs turpmāk. Daudziem cilvēkiem varbūt Ungārijas nostāja nav saprotama, bet tajā brīdī, kad visi ieņem tādu ļoti asu nostāju pret Krieviju, tad tās valstis, kuras ieņem mazāk nostāju, ir mazāk pakļautas militārā konflikta draudiem," skaidro Toms Rostoks. "Tas, ka tu slikti uzvedies, ne vienmēr nozīmē, ka tev būs arī slikti iznākumi. Tas var nozīmēt arī to, ka, ja tu slikti uzvedies, tev būs visādi labumi, jo visi tev pievērsīs uzmanību, visi tevi mēģinās pierunāt, pielabināties dažādos veidos. Tas ir veids arī, kā rīkoties starptautiskajā vidē.

Mēs gatavojamies palielināt aizsardzības izdevumus, bet ir virkne valstu, kuras to negrasās darīt, jo Krievija tomēr ir tālu no viņām un zināmā mērā to var saprast. Bet šī problēma pastāvēja arī aukstā kara laikā, tā kā pagātne bija sarežģīta, nākotne jau arī gan, ka būs sarežģīta."

"Mūsdienās tā savstarpējā atkarība starp Krieviju un Rietumiem ir bijusi daudz lielāka, protams, nekā pastāvēja starp Padomju Savienību un NATO dalībvalstīm. Un tas pats attiecas arī uz ASV un Ķīnas sāncensību, tur jau arī ir milzīga ekonomiskā savstarpējā atkarība," turpina Toms Rostoks. "Bet mēs arī redzam, ka šādos izšķirošos pagrieziena punktos valstis pārstāj ieguvumus un zaudējumus vērtēt monetārā izteiksmē. Mums ir ne tikai ekonomiskās intereses, bet mums ir arī savi principi, no kuriem mēs īsti nevaram atkāpties. Skaidrs, ka mēs palīdzam Ukrainai, cik vien mēs varam, un mēs to darām no ekonomisko interešu dēļ. Tāpat

arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tas jau nav saistīts ar ekonomiskajām interesēm, tur varbūt kaut kas minimāli ir. Tās ir sekas tādai Krievijas impēriskai domāšanai. Krievija hroniski nespēj uztvert savus kaimiņus kā suverēnas valstis, kas būtu pelnījušas nedaudz cieņas. Šī cieņa vienmēr parādās vārdos, varbūt, bet viņa jau neparādās darbos. Diemžēl ir tā, ka Krievija nespēj sadzīvot ar saviem mazākajiem kaimiņiem, šie mazākie kaimiņi meklē atbalstu citur. Tā ir Krievijas traģēdija šobrīd. Es domāju, ka Ķīnai tur būtu ļoti, ļoti daudz ko mācīties, neatkārtot šādas kļūdas."

Toma Rostoka pētījumu lauks ir atturēšana, valstu nodomi, Krievijas militārā doktrīna, Latvijas ārpolitika un drošības politika un vara starptautiskajā politikā.