Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

 

Stāsta Ilze Zvaigzne, Latvijas Radio 1 raidījuma "Ģimenes studija" producente:

 

"Tas, ko es noteikti gribu uzsvērt… Varbūt tā nav lieta, par kuru mēs varam runāt tādās kategorijās, ka tas man šajā darbā patīk vai nepatīk, bet tas, ka mums uzticas, un mēs lūdzam klausītājiem uzticēt ļoti, ļoti personīgus stāstus – gan ļoti, ļoti priecīgus, gan arī ļoti bēdīgus. Tas, ka klausītāji mums uzticas un šos stāstus izstāsta, tā, man liekas, ir milzīga privilēģija šajā darbā. Tāpēc arī tādas spilgtākās epizodes… Ja mēs ņemam tādu spektru no ļoti priecīga līdz ļoti bēdīgam, tad ļoti skumīgas ir bijušas tās sarunas par bērniņiem, kas ir aizgājuši mūžībā. Tā ir bijusi tiešraide studijā tā, ka valda asaras gan tie, kas ir studijā, gan tie, kas ir aizkadrā. Tas ir tiešām tā ļoti emocionāli. Var tikai apbrīnot šos vecākus par viņu spēku un spēju to izstāstīt arī citiem. Līdz pavisam pretējām lietām, kas ir tādas ļoti priecīgas.

Man kā viena no tādām spilgtākajām epizodēm, kur arī visi valdīja asaras studijā, bija mamma, kura Māmiņu dienas raidījumā stāstīja par savu dēlu, kurš brauc uz nozīmīgām sacensībām, un vienīgais, ko viņa varēja iedot viņam līdzi, ir karogs.

Tad, kad tev pasaka kaut ko šādu, tas iedod to sajūtu, ka mēs šeit, šajā vietā, izstāstām kaut ko ļoti, ļoti svarīgu. Tas varbūt ir viens teikums, bet tas ir tik ļoti emocionāli un tik ļoti visus uzrunā, ka tās asaras ir gan priecīgos brīžos, gan bēdīgos. 

Man šķiet, ka mums noteikti ir jābūt tur, kur ir mūsu klausītājs. Mēs par klausītāju… Tā ir tā mūsu, sabiedriskā medija, specifika – mēs domājam par savu klausītāju visplašākajā iespējamajā spektrā. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt ļoti dažādās vidēs, pie ļoti dažādām vecuma auditorijām un jāizmanto tie kanāli, kur šie klausītāji ir. Es teiktu, ka šobrīd tas ir ļoti plašs spektrs. Bet noteikti saglabājot šo te unikālo audio formātu, jo tas cilvēkiem ir tīkams. To noteikti nevar atmest. 

No savas “Ģimenes studijas” pieredzes varu teikt, ka mūsu mērķauditorija, kas ir jaunas ģimenes un ģimenes ar jau lielākiem bērniem, viņi mūs dzird, ja ne radio ēterā, tad viņi mūs atrod podkāstos, kas ir forši. Tas man un maniem kolēģiem dod sajūtu, ka tas, ko mēs darām, ir labi un vajadzīgi. Tā ka, es domāju, ka mums iet labi."