Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Linda Samsonova, Latvijas Radio 5 - pieci.lv mūzikas raidījumu producente un raidījuma "Naktslokāls" veidotāja:

 

"Bērnībā tad, kad man lika gulēt diendusu mājās, tad vienmēr fonā skanēja radio. Tas bija tas, kā mani varēja nomierināt. Pēc tam, kad es jau pieaugu, es pati klausījos radio. Tad kasetēs mēģināju uztaisīt savu ideālo dziesmu listi, ierakstot un pēc tam klausoties.

Un tagad man šķiet nereāli, ka es tiešām varu pati atnākt un uzlikt to savu lielisko dziesmu plejlisti. Ja vēl kādam tas patīk – fantastiski!

Mans pirmais ēters bija ugunskristības. Manuprāt, manis dēļ pēc mana pirmā ētera tika arī mainīti iekšējie drošības noteikumi. Mums bija kulinārais raidījums. Protams, te nenotika gatavošana tādā milzīgā izpratnē, bet bija indukcijas plītiņa, lai kaut ko ļoti labi izstāstītu, parādītu, varbūt pat fonā dzirdētu kādu skaņu, kas tobrīd, kad mēs nesen bijām sākuši, likās – jā, jo dzīvāk, jo labāk. Nu, lūk, viens no maniem pirmajiem ēteriem. Jau tu pats tur tāds gaļīgs un ļumīgs, īsti nezini, kuru pogu spiest, un vēl runāt mikrofonā. Tas viss beidzās ar to, ka ieslēdzās dūmu detektori, izslēdzās mikrofoni, tātad arī programmatūra, no kuras skan mūzika, apstājās. Man vajadzēja tajā brīdī izdomāt – ārprāts, tagad man ir jānospēlē kaut kas no kādas mūzikas straumēšanas vietnes.

Es tajā brīdī, protams, neatceros nevienu izpildītāju ar dziesmu, kur nebūtu rupji vārdi, kas tajā brīdī ir ļoti nepieciešams.

Īsti nestrādā arī neviens mikrofons, tāpēc nevar pateikt neko ēterā. Tātad studija ir pilna ar dūmiem, ir izmantots arī nepareizais kontakts, kur tika iesprausta šī nelaimīgā indukcijas plītiņa. Kopš tā laika jūras ķemmītes ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem. Tas radio studijā vairs netiek gatavots. Vispār nekāda gatavošana un ēšana radio studijā vairs nav pieļaujama. Tātad dūmi, satraukti apsargi, signāla pazušana, tātad ēterā ir bijis klusums ilgāk, nekā tas drīkst būt – tas viss ir mans pirmais ēters. Un tad es pēc sava tā pirmā ētera atvēru logu. Mums ir iekšpagalms, un tur var dzirdēt baznīcas skaņas, un es domāju – jā, es to esmu izdarījusi! Es to esmu paveikusi! Tagad viss būs kārtībā. Tāds bija mans pirmais ēters – neaizmirstams."