Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Sandra Ķirse, Administratīvā direktore - juridiskās daļas vadītāja:

 

"Rādžiņš – tā ir iespēju kalve. Es tam esmu ļoti labs piemērs.

Ja mēs tagad domājam par veidu, kā cilvēkus motivēt, kā viņiem atrast labākās izpausmes, kā viņiem ļaut radoši attīstīt sevi un pilnveidoties, tad es varu pastāstīt, kā.

Pirms tiem 29 gadiem es atnācu uz Latvijas Radio tieši Latvijas Radio dzimšanas dienā, sāku strādāt 1. novembrī kā mūzikas redaktors. Es vēl mācījos Mūzikas Akadēmijā, kordiriģentos. Interesanti bija tas, ka es atnācu tāda pilnīgi pārņemta ar saviem jaunajiem darba pienākumiem. Un viena no manām kolēģēm, kas bija skaņu operatore… Tajā laikā viss notika savādāk, faktiski visi raidījumi bija ierakstīti. Tad ierakstītās lentes nonāca lejā pie operatoriem, un es ar saviem mūzikas ruļļiem gāju likt fonu un tad teicu – šeit un te klusāk, tur vairāk, tur izlaižam. Noformējām mākslinieciski. Un viņa man teica – tev tas drīz apniks. Es domāju – nu, nevar taču tā būt! Bet, manuprāt, nepagāja ne pusgads, kad es patiešām ierakstīju pirmo interviju. Es nezinu, vai to atceras Raimonds Macats, bet es ierakstīju viņu. Par mūziku. Un man sanāca stundu garš raidījums. Kas bija fantastiski – man pat ļāva viņu atskaņot ēterā. Pakāpeniski es nevis sāku mazāk nodarboties ar mūzikas noformēšanu, bet sāku darīt viskautko paralēli. Manuprāt, tā bija tā lieliskā iespēja priekš manis. Es ļoti ticu, ka tas ir iespējams arī tagad cilvēkiem. Ja vien tu gribi kaut ko darīt, un tev par kaut ko mirdz acis, tad tu to vari. Es sāku rakstīt raidījumus. Es iemācījos pati montēt. Es sāku taisīt dažādus audio klipus priekš sociālajām kampaņām un dažādām pašreklāmām. Es sāku noformēt literāros raidījumus, kad mani paaicināja. Tas man ļoti patika. Tad es sāku strādāt pie tiešā ētera raidījumiem jau kā vadītāja. Tad es sāku vadīt izklaidējošo raidījumu redakciju. Toreiz tāda bija. Tad mēs rakstījām koncepcijas dažādiem jauniem raidījumiem. „Monopols”, piemēram, skan joprojām. Kādā brīdī es izdomāju, ka vajadzētu vēl kaut ko piemācīties, jo mācīties man patīk. Izmācījos par juristi. Tad es, joprojām turpinot savienot visus šos pienākumus un darbiņus, strādāju arī to. Un te, nu, es esmu un daru tikai juridiskos darbus.  Man arī patīk tas, ko es daru. Es domāju, ka tieši tāpat ir arī tagad.

Ja vien cilvēks grib eksperimentēt un darīt dažādas lietas, es tiešām no sirds ticu, ka visos līmeņos Radio tas atradīs atbalstu."