Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Toms Treibergs, Latvijas Radio 1 raidījuma "Kultūras rondo" veidotājs:

 

"Vērtīgākais, ko mēs ar savu darbu varam izdarīt, ir aicināt klausītājus ne obligāti skriet uz izstādēm, teātriem vai koncertiem, bet pārdomāt kaut kādu norišu atstātās sekas arī tad, ja viņi nav šajos notikumos paši bijuši klāt.

Mēs varam runāt par literatūras nozīmi, arī nepieminot kaut kādas konkrētas grāmatas, kuras mēs esam izlasījuši. Man liekas, ka šī mudināšana uz pārdomām, kuras vispirms notiek tevī pašā. Tad, iespējams, tu vēlies dalīties šajās pārdomās ar savu tuvāko vai ierakstīt kādu komentāru tviterī. Notiek process. Tu paliec par daļu no notikuma, arī neesot izrādē A, izstādē B vai kino seansā C.

Sarežģītākais kultūras žurnālista darbā ir runāt ar māksliniekiem tad, kad viņi to vismazāk vēlas.

Tas ir ar dažādu mākslas jomu pārstāvjiem, bet viens spilgtākais  piemērs ir ar vienu Dailes teātra izrādi, kur es pēc tam aizkulisēs intervēju aktierus, kuri uzelpojot kūpināja domu mākoņus. Mūsu sarunas laikā es redzēju, cik viņiem bija grūti šīs atbildes ievirzīt tā, kā es vēlējos viņas dzirdēt. Vienā brīdī Artūrs Skrastiņš, kā jau meistars, sāk intervēt mani un teica – bet tagad tu pasaki, kā tev patika šī izrāde. Un es teicu – nu, vispār man, godīgi sakot, nepatika. Ja jūs būtu redzējuši, kāda bija viņa seja! Tajā brīdī es sapratu – iespējams, šī ir pēdējā intevija, kas man ir ar Artūru Skrastiņu. Artūr, ja tu dzirdi, es ceru, ka šī nebūs pēdējā intervija, kas mums ir bijusi. Bet, jā, tas ir stāsts par to, ka reizēm šis žurnālista darbs ir krist citiem uz nerviem. [..] Es nevaru teikt, ka tas man patiktu, bet reizēm, šajā medijā strādājot, ir jāpieņem tie noteikumi, ka tev ir tas informācijas plācenītis no maizes krāsns jādabū ārā karsts. Jo mūsu klausītājam jau gribas, ka viss ir svaigs, karsts un tūlīt, nākamajā rītā. Piedod, Artūr!"