Atgriežamies Āfrikas kontinentā un runājam par Gvinejas Republiku, kurā 18.oktobrī gaidāmas valsts prezidenta vēlēšanas.

Gvinejas Republika, saukta arī par Franču Gvineju un reizēm par Guineju-Konakri, pieliekot klat galvaspilsētas nosaukumu, lai nejauktu ar netālu esošo Ekvatoriālās Gvinejas Republiku un Gvineju-Bisavu. Visas šīs ir Rietumāfrikas valstis un atrodas pie Gvinejas līča, kurš uzskatāms par pasaules centru, jo tur krustojas gan ekvators, gan nulles meridiāns.

Gvinejas nosaukums cēlies no portugāļu vārda guiné, kas cēlies 15. gadsimtā un apzīmēja visus netālu no Senegālas upes dzīvojošos Āfrikas iedzīvotājus.

Gvinejas stāsts ir sarežģīts, kurš vienlaicīgi demonstrē ne tikai Āfrikas valstu etnisko, kultūras un reliģisko bagātību un daudzveidīgumu, bet arī vairākas tradicionālās problēmas, no kurām daudzas ir saistītas ar nabadzību.

Gvineja ir musulmaņu valsts un tajā dzīvo apmēram 12,5 miljoni cilvēku. Tie ir vairāki desmiti dažādu etnisko grupu, bet valsts oficiālā valoda ir franču, jo Gvineja ir pirmā Francijas kolonija, kas pasludināja neatkarību no Francijas. Un ar to vēl joprojām ļoti lepojas.

Interesanti, ka Gvinejā vairāk nekā 40% iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem, savukārt vecumā virs 65 gadiem ir mazāk kā četri procenti iedzīvotāju. Un tas rada interesantu jautājumu – vecumdienu pieredze un zināšanas pret jaunību. Uzkrātā informācija, izglītība un spēja radīt jaunas tehnoloģijas – pret jaunību, kurai vēl viss ir jāapgūst. 

Gvineja ir nabadzīga valsts, lai arī tai ir lielākās pasaulē boksītu ieguves, no kurām ražo arī alumīniju, un arī lielākās neizmantotās augstas raudzes dzelzs rūdas ieguves iespējas.  Ir zelts un dimanti, kā arī auglīga augsne un būtiski hidroresursi upju grīvu dēļ. Tomēr lielākais darba devējs Gvinejas Republikā ir RUSAL – Krievijas alumīnija kompānija, un saikne ar Krieviju politiski un ekonomiski ir būtiska. 

Latvija ir apmēram 12 reizes bagātāka valsts nekā Gvinejas Republika. 80% valsts iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā, Latvijā tikmēr ap 12 %.

Analfabētisma rādītāji šajā valstī ir vieni no augstākajiem pasaulē. Tikai nedaudz vairāk kā 40 % pieaugušo prot lasīt un rakstīt. Obligāti skolu Gvinejā ir jāapmeklē sešus gadus, bet realitātē tas ir reti un bērni tiek turēti mājās kā darbaspēks. Runā, ka pat augstākās izglītības diplomu varot iegūt tikai nokārtojot Microsoft Word un Excel eksāmenus.

Gvinejas Republikas izaicinājums ir arī augstie valsts parādi un pastāvīgā atkarība no ārvalstu donoru palīdzības. Gvineja skaitās viena no Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu saraksta dalībniecēm. Šis ir īpašs saraksts ar 36 valstīm, no kurām lielākais vairums ir Subsahāras Āfrikas valstis, kurām ir atlaisti to ārējie parādi no Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas puses.

Nabadzības dēļ valstī ir vērojama brūkoša infrastruktūra: regulāri elektrības pārrāvumi, slikti ceļi, tilti un dzelzceļa līnijas un slikta piekļuve tik nepieciešamām lietām kā dzeramais ūdens. Un tas rada problēmas, piemēram, Ebolas vīrusa uzliesmojumu.

2014.gadā šis vīruss aizsākas Gvinejā un radīja pamatīgas problēmas valsts ekonomikā un sabiedrībā.

Vēl ir arī cilvēku pašu izraisītās problēmas šajā valstī. Viena no lietām, ar ko Gvineja ir bēdīgi slavena - tā ir avots tranzītvalsts vergiem. Gan bērni, gan sievietes, gan vīrieši tiek pakļauti tam - meitenes tiek izmantotas komerciālajai seksuālai izmantošanai, kā arī kā kalpotājas saimniecībās, kamēr puikas izmanto ubagošanai, ielu tirdzniecībai vai piespiedu darbiem, tostarp raktuvēs. Arī citi rupji cilvēktiesību pārkāpumi ir pastāvīga problēma - viena no tām, policijas bezdarbība. Sena tradīcija visās Gvinejas etniskajās grupās ir sieviešu ģenitāliju apgraizīšana. Tā gan nav tikai Gvinejas Republikas problēma.

Cilvēktiesību situāciju Gvinejas Republikā lūdzām komentētInesei Vaivarei, Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktorei.

Bet 18. oktobrī ir jānotiek prezidenta vēlēšanām Gvinejas Republikā, kurās esošais prezidents Alfa Konde mēģinās tik ievēlēts uz trešo termiņu, ko tagad atļauj šī gada sākumā notikušais referendums un labojumi valsts konstitūcijā. Līdz pat šī gada martam Gvinejā prezidents amatu drīkstēja ieņemt tikai divus pilnvaru termiņus, bet tagad ir panākts, ka prezidents varēs kandidēt uz amatu vēlreiz jeb faktiski atrasties amatā neierobežotu skaitu reižu. Tā uzskata opozīcija.

Opozīcijas līderis Daleins Diallo ir pieprasījis, lai 82 gadus vecais Kondē, kurš ir pirmais demokrātiski ievēlētais Gvinejas prezidents atkāptos no amata, jo viņš nav ne fiziski, ne intelektuāli spējīgs vadīt valsti. 

Pats Konde ir paziņojis, ka šīs apsūdzības ir muļķīgas, ņemot vērā, ka 45 gadus bijis opozīcijā, cīnījies par demokrātiju un tagad viņu grib uztvert kā diktatoru. Konde ir solījis pieņemt jebkādus vēlēšanu rezultātus, jo, galu galā, viņš esot demokrāts. 

Starp citu, iepriekš jau pieminējām par Krievijas kompānijas RUSAL ietekmi valstī. Mediji ziņo, ka ir pierādījumi tam, ka revolucionāros noskaņojumus valstī sponsorē ietekmīgais krievu miljardieris Oļegs Deripaska. Proti, Konde pieprasot no RUSAL kompensācijas par neekoloģisku ražošanu un korupcijas shēmām, privatizējot rūpnīcas. Deripaska darbojoties tikai savās interesēs, nemaksājot valsts kasē miljardu dolāru. Vai tas atbilst patiesībai, grūti teikt.