Ir pienācis Ziemassvētku laiks. Pēc divām dienām jau Ziemassvētku vakars un tādēļ šodien jāparunā par Joulupukki jeb Santa Klausu, jeb Ziemassvētku vecīti, ko Somijā sauc par Joulupukki.

Somija ir oficiālās Ziemassvētku vecīša mājas. Nedzīvo viņš gan Ziemeļpolā, bet Lapzemē, tās galvaspilsētā - Rovaniemi, kas gan atrodas tieši uz robežas, kur sākas Polārais jeb arktiskais loks.

Parasti šis Ziemassvētku vecīšu ciems ir viens no populārākajiem Somijas tūristu galamērķiem, kas katru gadu uzņem vairāk nekā pusmiljonu apmeklētāju. Tur var doties arī ziemeļbriežus glaudīt turp, ja vien netīšām kādu nenotriec ar auto, kad tie slāj pa šoseju. 

Un katru gadu Ziemassvētkos pasta nodaļa saņem vairāk nekā 700 000 bērnu vēstules gandrīz visām pasaules valstīm.

Vēsturiski Somija bija Zviedrijas province un pēc tam tās pakļautībā esoša lielhercogiste, tās bija no 12. līdz 19. gadsimtam. Bet no 1809. gada Somija bija autonoma Krievijas lielhercogiste. Pilnīgu neatkarību tā pasludināja 1917. gada 6. decembrī. Tad piedzīvoja pilsoņu karu, kurā sociālistu revolucionāri piecus mēnešus cīnījās pret "baltajiem", kas bija visi, kuri negribēja Somijas Sociālistiskās strādnieku republikas izveidi.

1919. gadā pieņēma demokrātisko konstitūciju un oficiāli Somija nekad arī nezaudēja savu demokrātisko sistēmu.

Starp citu Somijas parlamenta vēsturiskās ēkas masīvās kolonnas ir uzbūvētas, lai simbolizētu to, ka Somija neatteicās no demokrātijas, lai arī virkne citu valstu starpkaru periodā, ieskaitot trīs uz dienvidiem esošās Baltijas valstis, atteicās no demokrātijas, Somija to neizdarīja. Zviedru ietekme, acīmredzot tomēr ir nozīmīga bijusi arī šajā jautājumā.

Arī Otrā pasaules kara laikā Somijas vēsture bija sarežģīta. Vispirms tā veiksmīgi aizstāvēja savu neatkarību vispirms jau Ziemas kara ietvaros. Šī kara rezultātā Somija zaudēja Karēliju, bet saglabāja neatkarību. Karēliju valsts centās atgūt sadarbojoties ar Nacistisko Vāciju un karojot pret PSRS tā saucamā Kontinuitātes kara laikā. Bet nacistiskā Vācija tika sakauta, līdz ar to arī Somijas izredzes atgūt Karēliju un valstij bija tagad jau pēc PSRS spiediena  jākaro pret Nacistisko Vāciju tā saucamajā Lapzemes karā. 

Tikai 1947. gadā Somija atguva faktisku neatkarību no PSRS, noslēdzot sadarbības līgumu, kas visu Aukstā kara laiku lika neitrālajai Somijai būt politiski, militāri un arī ekonomiski saistītai ar Padomju Savienību.

Šis bija tā saucamais finlandizācijas posms, kad valsts bija juridiski un pēc institūcijām demokrātiska, bet vienlaicīgi neko neteica sliktu par PSRS un pat pārāk paļāvās uz prezidenta Urho Kekonena spēju “sarunāties ar padomju vadītājiem”. Vienlaicīgi jau kopš 1960. gadiem Somija cieši sasaistīja savu tirgu un politiskās attiecības ne tikai ar Ziemeļvalstīm, bet arī Eiropas Ekonomisko Kopienu, mūsdienu Eiropas Savienību, kurā iestājās 1995. gadā.

Mūsdienu Somijā dzīvo apmēram 5,6 miljoni iedzīvotāju un valsts ir ļoti industrializēta un mūsdienās jau brīva tirgus ekonomika. Somijā vēsturiski ir konkurētspējīga ražošanā, it īpaši koksnes, metālu, mašīnbūves, telekomunikāciju un elektronikas nozarēs. Somija izceļas arī ar tehnoloģiju eksportu, kā arī jaunuzņēmumu veicināšanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, spēļu, tīro tehnoloģiju un biotehnoloģijas nozarēs.

Ko somi domā par Latviju un Baltiju šobrīd, vaicājam Somijas Ārpolitikas institūta vecākajam pētniekam doktoram Matti Pesu.

Un vēl mazliet par lakricu, kas Somijā ir populārs gardums, kuru izgatavo no lakricas auga saknēm, cukura, cietes un miltiem, želatīna vai arābu gumijas jeb akāciju gumijas. Var pievienot arī citas sastāvdaļas, piemēram, anīsu. Svarīgākās pievienojamās sastāvdaļas ziemeļvalstīs – amonija hlorīds nevis nātrija hlorīds (sāls), lai iegūtu slaveno vai bēdīgi slavenās sāļās lakricas konfektes garšu.