Dodamies uz kādu valsti, kas ir zināma kā pirmrindniece politikā un ekonomikā Dienvidamerikā. Tā ir Urugvajas Austrumu Republika, vai kā tā tiek bieži vien dēvēta arī vienkārši Urugvaja. Jāpiemin, ka paši Urugvajas iedzīvotāji vienmēr atgādina, ka tie pārstāv Urugvaju un lūdz nejaukt valsti ar Paragvaju.

Par 3,4 miljons iedzīvotāju lielās valsts nosaukumu runājot, var likties, ka tam ir vairāk asociāciju ar Āzijas valsti nevis Latīņameriku, vārda “Austrumi” lietojuma dēļ. Tam gan ir diezgan vienkāršs skaidrojums, kas saistīts ar valsts vēsturisko izcelsmi. Respektīvi, kad tika atklāta Urugvaja, tā tika nosaukta pēc tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas – uz austrumiem no Urugvajas upes. Piemēram, Spānijas koloniālajos laikos un kādu laiku pēc tam Urugvaju un dažas kaimiņu teritorijas sauca par Banda Oriental - "Urugvajas upes austrumu krasts" vai "Austrumu province". Šī ģeogrāfiskā, kā arī vēsturiskā iemesla dēļ urugvajiešus bieži vien sauc par austrumniekiem.

Savukārt pats vārds "Urugvaja" nāk no guarāņu valodas un tam ir vairākas interpretācijas, tostarp "putnu upe" vai "gliemezis, ko sauc par uruguá". Vienu no populārākajām valsts nosaukuma interpretācijām ierosināja slavenais urugvajiešu dzejnieks Huans Zorila de Sanmartins - "krāsotu putnu upe". Jāsaka, ka šī interpretācija joprojām nozīmīga valstī.

Pirmrindniece ekonomikā starp citu Urugvaja nebija vienmēr. 19. gadsimtā Urugvajas ekonomiku stipri skara tieši tādas pašas problēmas, kas pastāvēja citās Latīņamerikas valstīs, piemēram,  pastāvīga nestabilitāte, ārvalstu kapitālisma kontrole pār svarīgām ekonomikas nozarēm, augsts analfabētisma līmenis un pilsoņu kari.

Un vēl koloniālajos laikos par valsts ģeogrāfiski stratēģisko pozīciju cīnījās briti, portugāļi un spāņi. Starp citu tas ir iemesls, kādēļ 1828. gadā, kad Urugvaja ieguva savu neatkarību, parakstītais līgums padarīja Urugvaju par buferzonas valsti starp koloniālajām interesēm.

Urugvajas ekonomika piedzīvoja lielu lejupslīdi 1999.–2002. gadā, ko galvenokārt izraisīja tās lielo kaimiņvalstu, Argentīnas un Brazīlijas, ekonomisko problēmu papildu ietekme. Piemēram, 2001.–2002. gadā Argentīnas pilsoņi masveidā izņēma Urugvajas bankās noguldītos dolārus pēc tam, kad banku noguldījumi Argentīnā tika iesaldēti, kas izraisīja Urugvajas peso kritumu, izraisot 2002. gada Urugvajas banku krīzi.

Te jāmin, ka banku pakalpojumi ir viena no tradicionālajām un spēcīgākajām pakalpojumu eksporta nozarēm Urugvajā. Vēl Urugvajas ekonomiku raksturo uz eksportu orientēta lauksaimniecības nozare un labi izglītots darbaspēks, kā arī augsts sociālo izdevumu līmenis.

Mūsdienās Urugvajas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir aptuveni 20 tūkstoši eiro, kas ir salīdzinājuma ar Latvijas 28 tūkstošiem ir 1,4 reizes mazāks, tomēr tas vēl aizvien otrais lielākais Latīņamerikā.

Par Urugvajas vērtībām un to izpratni stāsta valsts prezidents Luiss Lakalje Po.

Rezumējot var teikt, ka Urugvajai piestāv tās izvēlētā devīze “Brīvību vai nāvi”. Atskatoties valsts vēsturē un pieņemtajos lēmumos var redzēt, ka valsts ir izvēlējusies saglabāt savas vērtības un demokrātiju, tas skaidro arī valsts vieglāku attieksmi pret daudziem citviet pasaulē ļoti pretrunīgiem un polarizējošiem jautājumiem.