Klimata izmaiņas un politika

Regulāri klimatiskie novērojumi pasaulē tiek veikti kopš 1880. gada, un šobrīd uzkrātie dati liecina, ka šajā laika periodā mūsu planētas vidējā gaisa temperatūra ir pieaugusi aptuveni par vienu celsija grādu. Process ieguvis apzīmējumu ‘globālā sasilšana’. Sevišķi straujš vidējās temperatūras kāpums piedzīvots laikā kopš 1980. gada, ko vairums pētnieku saista ar cilvēka darbības rezultātiem. Fosilā kurināmā intensīva izmantošana ražošanā, sadzīvē un transportā un arvien intensīvāka lauksaimniecība ir izraisījusi pastiprinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda nonākšanu atmosfērā. Ir pētījumi, kuros apgalvots, ka pašreizējai oglekļa dioksīda koncentrācijai atmosfērā nav analogu ne vien cilvēces vēsturē, bet arī izpētei pieejamajā planētas pastāvēšanas periodā, kas aptver pat miljonus gadu. Minētās gāzes rada siltumnīcas efektu, respektīvi – kalpo kā mūsu planētas siltuma izolators. Kā brīdina daudzi klimata pētnieki, turpinoties esošajai tendencei, uz Zemes pieaugs tuksnešu platības, palielināsies postošu negaisu un plūdu draudi, karstuma viļņu biežums; polu ledāju kušana izraisīs zemāko piekrastes rajonu applūšanu. Būtiski mainīsies augu un dzīvnieku valsts daudzos planētas reģionos, tāpat arī dažādām lauksaimniecības kultūrām piemērotās teritorijas un audzēšanas periodi. Šādas pārmaiņas neizbēgami mainītu daudzu miljonu cilvēku ierasto dzīves kārtību, daudzkārt palielinātu migrācijas tendences, varētu notikt pat militāri konflikti dzeramā ūdens un lauksaimnieciski izmantojamas zemes dēļ. Tiesa, ir arī pētnieki, kuri uzskata, ka vērojamais planētas sasilšanas process nav tieši saistāms ar pēdējo pāris gadsimtu globālo industrializāciju. Viņi norāda, ka dati tiek apkopoti salīdzinoši īsu laika periodu, joprojām nav izsmeļoši un vākti ar pārlieku atšķirīgām metodēm.

Līdz ar vērojamajām klimata izmaiņām ir auguši arī starptautiskās sabiedrības centieni mazināt cilvēka potenciāli postošo ietekmi uz Zemes ekosistēmu. Kopš 1992. gada pastāvošā ANO vispārējā konvencija par klimata izmaiņām iezīmē virzienu, kādā pasaules nācijām jāsadarbojas klimata izmaiņas izraisošo izmešu daudzuma samazināšanai. Kopš konvencijas pieņemšanas pagājušajās desmitgadēs panāktas vairākas vienošanās, uzstādot konkrētākus mērķus. Pēdējā no tām – 2015. gadā pieņemtā Parīzes vienošanās, kas paredz dalībvalstu centienus ierobežot izmešu daudzumu tā, lai planētas sasilšana nepārsniegtu divus, bet vēlams – pusotru celsija grādu, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Diemžēl nesen Parīzes vienošanās saņēma nopietnu triecienu: Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, kā jau solījis priekšvēlēšanu kampaņā, paziņoja par savas valsts izstāšanos no vienošanās. Viņaprāt vienošanās kaitē ASV ekonomikai un ir izdevīga tās konkurentiem. Var piebilst, ka Savienotās Valstis ir šobrīd otrs lielākais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emitents pasaulē ar vairāk nekā 14% planēta kopapjoma, savukārt Ķīna rada nepilnus 30% šo izmešu.

Studijas viesi: VARAM Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka un žurnālists Andis Sedlenieks.

Pakistānas vēlēšanas

„Dievs man devis iespēju nākt pie varas, lai īstenotu tās idejas, ar kurām es sāku pirms 22 gadiem.” Tā dienu pēc 25. jūlijā Pakistānā notikušajām vēlēšanām paziņoja tajās uzvaru guvušās „Pakistānas Taisnīguma kustības” līderis Imrans Hans. Sācis savu politisko karjeru no nulles, bijušais kriketa čempions tagad aizvedis savu politisko spēku līdz uzvarai – vēlēšanās iegūtie nepilni 32% balsu, pateicoties Pakistānas vēlēšanu sistēmas īpatnībām, praktiski nodrošina „Taisnīguma kustībai” iespēju veidot valdību. Partija tiek pozicionēta kā centrisks spēks, un tās līderis sola valstij jaunu demokrātijas attīstības posmu, skaužot korupciju, ieviešot sociālās reformas, mazinot reliģisko minoritāšu diskrimināciju un laužot iesīkstējušās politikas tradīcijas. Tiesa, šim cerīgajam sižetam ir savas ēnainās aizkulises: politiskie pretinieki vaino Hanu un „Taisnīguma kustību” pārlieku ciešās saiknēs ar Pakistānas bruņotajiem spēkiem, kuri esot iejaukušies vēlēšanu gaitā. Tas var būt iemesls bažām, ciktāl no 71 gada, kurus pastāv Pakistānas valsts, 32 pie varas tajā bijušas militāras diktatūras.

Manaforta prāva

Kopš 31. jūlija Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā, risinās tiesas process, kurā tiek izskatītas kriminālapsūdzības pret bijušo prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas vadītāju Polu Manafortu. Apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas nav saistītas ar Manaforta darbošanos Trampa kampaņā, bet gan ar viņa darbošanos Ukrainā no 2011. līdz 2013. gadam, stiprinot tābrīža līdera Viktora Janukoviča tēlu. Tomēr minētie fakti nākuši gaismā, ASV īpašajam prokuroram Robertam Milleram izmeklējot iespējamo Krievijas iejaukšanos pēdējās Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu procesā. Tas piešķir prāvai politisku jutīgumu. Žurnālistikas resurss „Politico” citē bijušo Trampa runasvīru, komunikāciju ekspertu Marku Korallo:

Spriedums sacels troksni, no kura ausis kritīs ciet. Ja Manafortu attaisnos, Trampa atbalstītāji bliezīs pa īpašo prokuroru, pa visu izmeklēšanas procesu, pieprasot īpašā prokurora biroja likvidēšanu, izmeklēšanas izbeigšanu u.t.t. Ja notiks pretējais, kreisie un citi Trampa pretinieki nebalsī kliegs pēc Trampa impīčmenta.