Valda pieņēmums, ka Luiss Armstrongs bija tas, kas dziedāšanu padarīja par atsevišķu džeza novirzienu, īstenojot dzīvē tēzi, ka ar balsi var improvizēt gluži kā ar jebkuru mūzikas instrumentu. Nedaudz vēlāk par viņu – trīsdesmito gadu sākumā publika iepazina vēl kādu leģendu. Tā bija Billija Holideja, kura apgalvoja: "Es nejūtos kā dziedātāja, es jūtos it kā spēlētu ragu". Holidejai bija stipri ierobežots balss diapazons – tikai nedaudz vairāk par oktāvu, šo, it kā trūkumu, viņa pilnībā kompensēja ar emocionālo izpildījumu un niansēto frāzējumu.

Varbūt reizi gadsimtā dzimst dziedātāja, kura var lepoties ar sešu oktāvu vokālo diapazonu. Tieši tāds dabas brīnums ir izcilā brazīliešu māksliniece Flora Purima. Un ne jau tikai balss diapazons Floru padara izcilu – to vēl jāmāk izmantot…