Lai kā strīdētos visi instrumentālās mūzikas cienītāji - cilvēka balss tomēr ir skaistākais instruments. Tāpēc droši vien mūs joprojām tā saista vokālā mūzika, lai kad tā būtu tapusi. Gospeļi – tas ir kas īpašs. Varētu teikt – daudz kas mūsdienu mūzikā sācies tieši no šī garīgā žanra. Viens no populārākajiem gospeļu ansambļiem joprojām ir The Golden Gate Quartet – „Zelta vārtu kvartets”,  lai gan, kopš kvarteta rašanās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, daudzi mēģinājuši sevi izteikt šajā mūzikas stilā.

20. gadsimta 30. gadi. Norfolka – mazmazītiņa pilsētiņa Amerikā, precīzāk – Virdžīnijas štatā. Par vietējo iedzīvotāju matiem un bārdām rūpējās kāds vīrs, vārdā Edijs Grifins. Edijs no dabas mātes bija apveltīts ar brīnišķīgu tenoru, un cik tad nu ilgi vicināsi šķēres – dvēselei taču arī vajag kādu prieciņu.

Edijam Grifinam bija draugs – Roberts Fords. Roberta lieliskais bass cilvēkiem lika aizmirst, ka viņam ir arī daži trūkumi, piemēram, koka kāja. Tā kā šo vīru vienīgais mūzikas instruments bija viņu balsis, tad tika nolemts dibināt gospeļu kvartetu.

Kā zināms, kvartets nozīmē četrus dalībniekus, tātad tika pieaicināti vēl divi jaunekļi no vietējās koledžas kora. Tie bija – Henrijs Ouvenss kā otrais tenors, bet baritona partija tika uzticēta Villijam Džonsonam. Nolēma dziedāt svinību dziesmas – vairāk pacilājošas nekā tradicionālās gospeļu melodijas. Attiecīgi kvarteta nosaukums tika izvēlēts „Golden Gate Jubilee Singers”. Drīz vien ansamblim izdevās iekarot lielisku reputāciju ne tikai Virdžīnijas štatā, bet arī kaimiņu pavalstīs.