Jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados vijole pieteica sevi par tikpat līdzvērtīgu solo instrumentu džezā, kā, teiksim, trompete vai saksofons. Nomainījušās daudzas džeza vijolnieku paaudzes. Pasaulē sevišķu ievērību guvuši tieši franču džeza vijolnieki, sākot jau ar nepārspējamo Stefanu Grapelli un beidzot ar Didjē Lokvudu. Par vienu no spožākajiem meistariem džeza vijoļspēlē savas paaudzes vidū joprojām tiek atzīts arī Žans Liks Pontī.