1974. gadā tika dibināta grupa "Inversija". Latvijas Valsts Universitātes vokāli instrumentālais ansamblis "Inversija" darbojās līdz 1979. gadam. Talantīgie mūziķi guva ievērojamus panākumus dažādos mūzikas festivālos Latvijā un ārpus tās robežām.

1974. gada oktobrī laikrakstā "Padomju Students" parādās pirmā publikācija par VIA "Inversija" braucienu uz Kijevu pie topošās Černobiļas atomstacijas cēlājiem. "Mēs – tie esam LVU komjauniešu aģitbrigāde: astoņi "Danča" dejotāji, vokāli instrumentālais ansamblis "Inversija"  un grupas vadītāja – Ilze Trautmane. Mūsu uzdevums – parādīt Ukrainas iedzīvotājiem daļiņu no mūsu tautas dziesmām un dejām." Īsi pirms koncerta ansambļa dalībnieki konstatē, ka nav viena svarīga instrumenta  – klavieru. "Arī visoptimiskākā puiša Ģirta seja kļūst domīga, bet nedrīkstam taču publikai, kas tā jau tik ilgi gaidījusi, likt griezties uz māju pusi. Un tā ieskanas R. Paula "Manai Dzimtenei", tikai trompetes pavadījumā aizrīb "Diždancis" – koncerts rit."

1976. gada pavasarī ansamblis gūst uzvaru Erevānas starptautiskajā politisko dziesmu festivālā. Tas ir pirmais nozīmīgākais panākums ansambļa vēsturē. "Inversijai" nācās sacensties ar dažādiem profesionālu mūziķu kolektīviem no Polijas, Vācijas Demokrātiskās Republikas,  Bulgārijas. Grupas atsevišķo dalībnieku attīstība tiek salīdzināta ar mazu kaķēnu rīcību, kur katrs centās kaut kur aizrāpot, bet nezināja, kurp, "līdz viņiem atvērās acis, jo tad nāca Ungars Savickis ar savu iznīcinošo profesionalitāti un skaidro, mērķtiecīgo domu, kad, kam un kā vajag spēlēt. Varētu teikt, ka viņš uzradās kā laikā uzstādīta zibensnovadītāja antena, kas prata pareizi ievirzīt apkārtklīstošo, sapņaino mākoņu pāri malām plūstošo enerģiju," - 1976. gadā raksta Anita Danosa žurnālā "Liesma".