Jāņi! Katru gadu vasaras pirmā mēneša beigās kārtīgs latvietis pamet pilsētas dzīvokli, lai dotos pie dabas un svinētu populārākos latviešu svētkus - Līgo un Jāņus. Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visi, neskatoties, cik gadu aiz muguras un cik naudas ķešā.

Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtu svinību norise. Ap 200 dainu stāsta par Jāni pašu, bet dainu skaits, kas aptver visu Jāņu laiku, svinību norisi, apdziedāšanos un līgošanu, mērāms tūkstošos.

Pēc astronomiskā kalendāra Jāņi ir jāsvin 21. vai 22. jūnijā, jo tie ir saulgriežu svētki, kad tiek svinēta visīsākā nakts un visgarākā diena. Agrāk tā arī bija, taču mūsdienās tas, ka šos svētkus svinam pāris dienas vēlāk, kas ir kristīgās baznīcas nopelns, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24.jūnijā. Kopā ar Kristus un Marijas dzimšanas dienu tā ir vienīgā, ko atzīmē liturģiski. Nav īsti zināmi šo svēto īstie dzimšanas datumi. Taču Jāņa Kristītāja dzimšanas diena sasaistīta ar ļoti seniem un harmoniskiem mūsu tautas kultūras svētkiem.