Atverot "Vikipēdijā" lapaspusi, kas veltīta Zigmaram Liepiņam, varam izlasīt – latviešu komponists, taustiņinstrumentālists un uzņēmējs. Populārās mūzikas virsotnes sasniedza, spēlējot ansambļu "Modo" un "Opus" sastāvos. Bet ar to taču nav pateikts it nekas! Viņš taču sacerējis ne tikai vienkāršas dziesmiņas, bet arī sarežģītas džezroka kompozīcijas, skatuves lieldarbus, operas un ko tik vēl ne. Arī tā saucamā uzņēmējdarbība vienmēr bijusi saistīta vispirms jau ar mūziku.

Un Zigmara Liepiņa vārds nesaraujami saistīts ar mūsu tautas trešo atmodu. Vēl pirms "Lācplēša" – 1980. gadā tapa līksmā dziesmiņa "Vēl ir laiks" ar Kaspara Dimitera vārdiem. Toreiz viņiem abiem droši vien ne prātā nenāca, kādu ažiotāžu sacels it kā pavisam nevainīgie vārdi "Latvijā, Latvijā…". Un tā bija kā iesildīšanās pirms nopietnās "Senās kalpu dziesmas", kas tapa jau 80. gadu otrajā pusē.

Pirms dažām dienām Zigmars pārkāpa nopietnajam 70 dzīves gadu slieksnim, bet, kā klājas īstenam mūziķim – uz skatuves kopā ar draugiem un domu biedriem. Raidījums Dzīves ritmi mūzikā veltīts nelielam atskatam uz to, kā tad Zigmaram klājies šo gadu garumā.