Klāt Līgo diena ar gada skaistāko, bet  diemžēl – īsāko nakti. Tas nozīmē doties pie dabas un svinēt populārākos latviešu svētkus.  Īpaši, ja Toms Bricis svinīgi apsolījis, ka šogad teiciens „līst kā pa Jāņiem” nebūšot aktuāls…

Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuros vēl joprojām saglabājušās pašas senākās mūsu senču tradīcijas. Tos svin visi, neskatoties, cik gadu aiz muguras un cik naudas ķešā.

Jau 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „Tas Latviešu Ļaužu Draugs” sniedza šādu svētku aprakstu: „Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk - vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu.”