Viena aiz otras Eiropas valstis pieņem lēmumu aizliegt dzīvnieku audzēšana kažokādām. Kopumā šādu soli spērušas 18 valstis. Pērn vienas no pēdējām valstīm, kas pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumus bija Francija un Igaunija, bet no šī gada vidus dzīvnieku audzēšana kažokādām būs aizliegta arī Itālijā. Vairākās valstīs, tostarp Lietuvā un Latvijā uzsāktas parlamentāras diskusijas par aizlieguma pieņemšanu. Katrā no valstīm valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem noteikt pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu. Skaidrojam, kādu ceļu potenciāli varētu izvēlēties Latvija.

Patlaban Latvijā darbojas piecas kažokādu zvēraudzētavas, kurās dzīvo ap 140 tūkstošiem ūdeļu. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts Latvijas Radio skaidro, cik lielu pienesumu Latvijas ekonomikai dod kažokādu zvēraudzētavas.

Latvijā pērn septembrī Saeimā tika iesniegts kažokādu zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojekts, ko parakstījuši deputāti no dažādām frakcijām. Tas paredz, ka mūsu valstī dzīvnieku audzēšana kažokādām varētu aizliegt no 2026. gada. Likumprojekts vēl aizvien nav sagaidījis savu kārtu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Katrā no valstīm, kurās aizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem nosaka pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu.

Jānis Eglīts atgādina, ka likumprojekts, kas aizliegtu kažokādu dzīvnieku audzēšanu tika skatīts jau iepriekšējā Saeimā un tā lēma, ka šai nozarei ir vieta Latvijas ekonomikā. Šobrīd situācija ir cita: ūdeļu audzētavās rodas COVID-19 perēkļi. Uz jautājumu, vai šīs nozares uzņēmumus, ņemot vērā riskus varētu aizliegt ātrāk nekā 2026.gadā kā paredz Saeimā iesniegtais likumprojekts Jānis Eglīts uzsver, ka esošā situācija pieprasa ātrāk uzsākt diskusijas Saeimā.

Biedrības “Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas” pārstāve Sandra Vilciņa atzīst, ka ir grūti prognozēt, kāda būs Latvijā sastrādājošo kažokādu zvēraudzētavu nākotne, jo ir daudz nezināmo, proti, Saeimā iesniegts likumprojekts par potenciālo šīs biznesa nišas apturēšanu, kā arī audzētavās izplatās COVID-19.

Uz jautājumu, kādu ceļu potenciāli vajadzētu iet Latvijai – maksāt kompensāciju vai noteikt pārejas periodu, ja tiktu aizliegta kažokādu zvēru audzēšana Sandra Vilciņa pauž, ka ne vienu, ne otru, jo vēlas strādāt un attīstīt nozari.

Nevalstiskās organizācijas “Dzīvnieku brīvība” līdzdibinātāja, dzīvnieku tiesību aktīviste Katrīna Krīgere uzsver, ka kažokādu zvēraudzētavām nav nākotne nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā. 

Runājot par citu valstu pieredzi, Katrīna Krīgere teic, ka katra valsts izvēlas savu modeli. Pārejas periodu kā kompensāciju piemēroja Vācija, Austrijā, Slovākijā, Luksemburgā, Ungārijā un Serbijā. Savukārt Itālijā, kas kažokādu zvēru audzēšanu plāno aizliegts no šī gada vidus šīs nozares uzņēmumiem maksās kompensāciju. Tiesa, valsts ir noteikusi kompensācijas griestus, cik katrs uzņēmums var saņemt.