Ar jaunām finanšu tehnoloģijām par klientiem visvairāk domā bankas

Iespēja veikalā samaksāt ar telefonu vai terminālim tikai pietuvinātu karti, ieiet savos profilos internetā ar pirksta nospieduma palīdzību vai datu glabāšana nevis savos datoros, bet tā sauktajā mākonī jeb attālinātos datu centros, par kuru atrašanās vietu nemaz nezinām. Šie rīki jau labu laiku kļuvuši par mūsu ikdienu, un tehnoloģiju attīstība kopā ar stingrāku valsts regulējumu arī Latvijas finanšu tirgus dalībniekus rosina ieviest jaunus risinājumus gan klientu ērtībai, gan drošībai.

Patlaban finanšu tirgus dalībnieki visvairāk izmanto dažādas lietotāju programmas saskarnes jeb, vienkāršāk runājot, rīkus, lai mēs kā klienti ar datoru vai tālruņu palīdzību ērtāk varētu darboties banku un citu finanšu institūciju interneta lapās un aplikācijās. Otrajā vietā no biežāk izmantotajām tehnoloģijām ir bezkontakta norēķini, bet tiem seko biometrijas risinājumi un pakalpojumi datu mākonī. Tā parāda ikgadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja.

Kas tajā noskaidrots, stāsta komisijas Finanšu inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska.

Aptaujā gan arī noskaidrots, ka no 125 finanšu uzņēmumiem kādu no inovatīvajām tehnoloģijām izmanto tikai 44 jeb teju katrs trešais. Aktīvākās uz jaunām finanšu tehnoloģijām ir bankas, kam seko apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī vienkāršākas maksājumu institūcijas. Tehnoloģiju attīstībai un banku spējai sadarboties ar tā sauktajiem FinTech uzņēmumiem viens nu jau klasisks piemērs ir tas, kā mēs dažādu banku aplikācijās apstiprinām maksājumus. Proti, sistēmu maksājumu palaišanai ieviesis viens finanšu tehnoloģiju uzņēmums, bet šo platformu izmanto konkurējošas bankas, kas vairs nedomā katra savu piekļuves sistēmu. Stāsta «Swedbank» Digitālās stratēģijas un inovāciju vadītājs Ģirts Bērziņš.

Patlaban mākslīgo intelektu Latvijā izmanto seši tirgus dalībnieki banku, apdrošināšanas un privāto pensiju sektoros, savukārt automatizētās konsultācijas jeb robokonsultācijas sniedz pieci tirgus spēlētāji. Lai sekmētu FinTech attīstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedāvā inovatīvu ideju ieviesējiem divus atbalsta veidus – konsultācijas Inovāciju centrā, ko izmanto visbiežāk, un iespēju testēt produktu vai pakalpojumu Regulatīvajā smilškastē. Par tā saukto smilšukasti gan interese pagaidām nav liela, atzīst komisijas pārstāve Marine Krasovska.

Neviens neapšauba, ka mākslīgais intelekts ir ar milzīgu potenciālu mainīt finanšu pakalpojumus un nodrošināt produktu un datu kvalitāti jaunā līmenī. Marine Krasovska piebilst, ka pasaulē šie risinājumi jau palīdz atklāt krāpšanu, ļauj automatizēt funkcijas, vērtēt klientu kredītspēju. Šī ir iespēja arī Latvijas talantiem radīt un izstrādāt inovatīvus finanšu produktus un pakalpojumus, taču bankās atzīst, ka mūsu tirgū pietrūkst galvu ar jaunām idejām.