“Brexit” – vai nu ar, vai bez vienošanās – gatavojas visa Eiropas Savienība (ES). Patlaban nav skaidrs, kas notiks pēc tam, kad britu parlaments izstāšanos regulējošo vienošanos noraidīja. Tāpat kā Latvijā, arī mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši apsver, kādas papildu izmaksas var rasties, kā Lielbritānijas izstāšanās ietekmēs muitas darbu un ekonomiku, ko “Brexit” process nozīmēs Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem tautiešiem.

Lietuvas valdība šomēnes apsprieda rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija 29.martā izstātos no ES bez jebkādas vienošanās. Var nākties mainīt dažādus likumus, tiek runāts arī par papildu iemaksām ES budžetā un darbinieku skaita palielināšanu Lietuvas vēstniecībā Londonā.

Lietuvas institūcijas iespējai, ka Lielbritānija izstājas bez vienošanās, sāka gatavoties pirms aptuveni pusgada, Latvijas Radio norāda Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks. Viņš norāda, ka

galvenie problēmjautājumi saistās ar tirdzniecības un muitas jautājumiem, civilo aviāciju, transportu, īpaši smago kravu pārvadājumiem. Svarīgs jautājums ir arī Lietuvas pilsoņu statuss Apvienotajā Karalistē. Tur dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši lietuviešu, kas ir lielākā lietuviešu kopiena ārvalstīs, skaidro Vilipšausks.

Premjers Sauļus Skvernelis janvārī aicināja emigrantus atgriezties. Viņš teica, ka nevēlas, lai valdības diskusijas par “Brexit” gatavošanās plāniem tiek uztver kā vēstījumu, ka Lietuva baidās no lielākas reemigrantu plūsmas.

Vilipšausks gan norāda uz rudenī veiktu Lielbritānijā dzīvojošo lietuviešu aptauju. Aptuveni 80% atbildēja, ka “Brexit” nebūs ietekmes uz viņu turpmākajiem plāniem un cilvēki paliks dzīvot Lielbritānijā. Viea aptuveni 4% teica, ka grasās atgriezties Lietuvā, bet vēl pieci plāno pārvākties uz citu Eiropas Savienības valsti.

Arī Igaunijas valdība ir izveidojusi “Brexit” darba grupu, kurā pārstāvētas visas ministrijas. To vada Igaunijas valdības “Brexit” jautājumu koordinators Matti Maasikas. Viņš norāda, ka īpaša uzmanība pievērsta tam, lai saglabātu 27 Eiropas Savienības valstu vienoto nostāju, tāpat jautājumam par abu pušu pilsoņu tiesībām.

Igaunijas Muitas pārvalde pagājušajā nedēļā aicināja uzņēmumus sākt gatavoties iespējai, ka briti izstāsies bez vienošanās. Tomēr Maasikas nesagaida, ka ekonomiskā ietekme būs ārkārtēja.

Runājot par igauņiem ārvalstīs, to galvenais emigrācijas virziens tradicionāli bijusi Somija, un Apvienotajā Karalistē Igaunijas pilsoņu skaits salīdzinoši nav tik liels.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.