Saskaņā ar „Swedbank” datiem, aizvadītajos piecos mēnešos negaidīti strauji kāpusi privāto investoru aktivitāte vērtspapīru tirdzniecībā. Latvijas iedzīvotāji veikuši darījumus ar Baltijas valstu uzņēmumu akcijām 6 reizes aktīvāk nekā pērn. Tomēr, kā norāda „Swedbank” pārstāvis, arī kaimiņi lietuvieši un igauņi bijuši aktīvi. Pat aktīvāki. Krīze un citi faktori radījuši labvēlīgu augsni arī jauno investoru iesaistei.

Visstraujāk Latvijā ir palielinājies darījumu skaits tieši ar Baltijas valstīs esošo uzņēmumu akcijām. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem 5 mēnešiem, šādu darījumu skaits ir pieaudzis par 500%, kamēr darījumu apjoms par 75%. Arī klientu skaits, kas veic darbības Baltijas biržā ar Baltijas uzņēmumu akcijām, pieaudzis divas reizes. Vērtējot pēc akciju darījumu skaita, lielākais tirdzniecības pieaugums ir noticis tieši Baltijas akciju tirgos. Piemēram, akcijām, kuras kotē ārpus Baltijas biržas, darījumu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 5 mēnešiem, ir audzis par 176%, bet darījumu apjoms par 115%.

Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidro „Swedbank” Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls, Baltijas akciju darījumu skaits ir ievērojami audzis, jo tirdzniecība ar šīm akcijām ir kļuvusi pieejamāka. Kopš pērnā gada nogales, kad „Swedbank” atcēla komisijas maksas par Baltijas akciju tirdzniecību un vērtspapīru konta uzturēšanu, vietējie investori ir vairāk uzmanības pievērsuši tieši ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu akcijās.

Savukārt darījumu apjomu salīdzinoši mazā atšķirība esot skaidrojama ar to, ka Baltijas uzņēmumu akcijas vēl joprojām ir ievērojami zemākā cenā, nekā tās, kuras tirgo globālajās akciju biržās. Taujāts, vai šāda darījumu aktivitāte varētu saglabāties, Zauls atbild apstiprinoši. Viņš uzsver, ka galvenais stūrakmens ir bijis tieši komisijas maksa.

Zauls skaidro, ka ieguldījumu kultūra Baltijas valstīs ir atšķirīga, tomēr kāpums piedzīvots visās trīs Baltijas valstīs.

Analizējot datus par šī gada investīciju tendencēm, „Swedbank” novērojusi, ka ieguldījumus galvenokārt veikuši investori, kuriem bija naudas uzkrājumi un kuri gaidīja piemērotu tirgus situāciju lielākām investīcijām. Tāpat īpaši arī jāizceļ 18-25 gadus vecie tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši sākt uzkrāt pieredzi investīciju jomā. Iemesli jaunu investoru iesaistei ir dažādi.

 Tomēr jaunu investoru iesaiste sagaidāma ne tikai Latvijā. Platforma „finder.com” pētījumā noskaidrojusi, ka kritums tirgos, ko izraisījusi koronavīrusa krīze apvienojumā ar labāku piekļuvi akciju tirgum, nākamajos 12 mēnešos veicinās gados jaunu investoru pieaugumu. Kā atzīst potenciālie investori, viņu iesaisti veicinātu jaunu darījumu lietotņu un platformu uzplaukums un pieejamība tirgiem. Arī eksperti atzīst – koronavīrusa radītie satricinājumi likuši investēšanā aktīvāk iesaistīties tieši gados jauniem cilvēkiem. Telekanāls CNBC norāda, ka vairāki tiešsaistes lielie brokeri pirmajā ceturksnī piedzīvoja jaunu kontu pieaugumu pat par 170%. Arī jauno investoru iecienīta akciju tirdzniecības lietotne „Robinhood” pirmajā ceturksnī piedzīvoja milzīgu kāpumu, tiekot izveidotiem 3 miljoniem jaunu kontu. Jaunie un nepieredzējušie investori krīzes laiku uztvēruši kā izdevību, izmantojuši to kā iespēju izmēģināt spēkus un iegādājušies, piemēram, pazīstamu tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.