Latvijas Banka šopavasar rosināja komercbankas norakstīt līdz 2008. gadam, iepriekšējai krīzei, ņemtos un neatgūstamos hipotekāros kredītus. Augustā Saeima apstiprināja grozījumus likumos, lai kredītiestādes vienpusēji varētu dzēst parādsaistības un septembra beigās kredītu dzēšanu jau uzsāka „Swedbank”.

2008. gadā finanšu krīzei sekoja nekustamā īpašuma burbulis. Pat pārdodot nekustamo īpašumu izsolē, daudzi iedzīvotāji palika banku parādnieki. Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvis Edgars Pastars skaidro, kuri hipotekāro kredītu ņēmēji var pretendēt uz kredīta dzēšanu, vienlaikus viņiem nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par parādu.

Septembra beigās hipotekāro kredītu dzēšanu uzsāka „Swedbank”. Bankas mājas lapā var iepazīties ar nosacījumiem. „Swedbank” pārstāvis Jānis Krops stāsta, ka banka turpina sociālā izlīguma programmu, bet ne visiem parādi tiks dzēsti 100% apmērā.

Katrai bankai hipotekāro kredītu parādnieku skaits un apjoms  atšķiras. "Swedbank" plāno norakstīt nedaudz vairāk nekā 3000 kredītus 110 miljonu eiro apmērā, banka „Citadele”  – 100 kredītus un divus miljonus eiro, stāsta bankas „Citadele” valdes loceklis Valters Ābele.

FNA pārstāvis Edgars Pastars skaidro, ka katram parādniekam jāsazinās ar savu finanšu iestādi, kur ņemts kredīts. Informāciju var atrast arī dažādos reģistros.

Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, kopējais līdz 2008. gadam ņemto neatgūstamo hipotekāros kredītu apjoms ir 600 miljoni eiro. Kredītu dzēšana turpināsies līdz 2022. gada beigām.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvija Banku.