Depozīta sistēmu jeb iespēju nopirkt dzērienu skārda, stikla vai plastmasas pudelē, bet pēc tam iepakojumu nodot, saņemot par to atpakaļ naudu, Igaunijā ieviesa pirms 14, Lietuvā pirms 3 gadiem. Latvijā ar depozīta sistēmas ieviešanu tik raiti neiet. Ražotājiem, tirgotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, kādai šai sistēmai vajadzētu būt. Cik tālu ar depozīta sistēmas ieviešanu esam tikuši Latvijā?

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta valdes locekle:

Kamēr depozīta sistēmas ieviesēji un iesaistītās puses aizrautīgi diskutē, katrs cenšoties pierādīt savu taisnību, galvenā mērķauditorija, uz kuru vistiešāk depozīta sistēma attieksies ik dienu, proti, Latvijas iedzīvotāji, to atbalsta. Tiesa daudzi iedzīvotāji redz depozīta sistēmu kā iespēju, lai varētu nodot lielāko daļu mājsaimniecībā izlietoto produktu iepakojumu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, parāda, ka 82% iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu, nekā šobrīd tajā paredzēts. Iedzīvotāji ir motivēti un apņēmīgi iesaistīties atkritumu šķirošanā, tāpēc viņiem būtu jānodrošina iespēja nodot vairāk iepakojumu, saņemot par to arī atpakaļ naudu.