Pieaugot energoresursu, degvielas un arī pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenām, mājražotāji Latgalē ar bažām raugās nākotnē, vieni ir atteikušies no produkcijas ražošanas mājās, citi krasi samazinājuši ražošanas apjomu. Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotāja ierakstā.

Ludzas vecpilsētā nelielajā veikaliņā ar latgalisku nosaukumu „Cymuss” nu sešus gadus tiek tirgota Latgales mājražotāju produkcija. Veikala saimnieks Ēriks Kondrāts atklāj, ka pagaidām tirgotāju skaits nav mazinājies, pārsvarā te savu preci piedāvā jau zināmi mājražotāji. Sulu, zāļu tēju, kafijas, „šmakovkas” un lauku alus cenas pagaidām nav mainījušas, toties dārgāka palikusi gaļa un siers. 

“Veikalu mēs atvērām 2016. gada augustā. Doma bija tāda, un tā tāda palikusi arī līdz šim brīdim, ka mēs pārdodam vietējo produkciju. Lokālā prece. Pamatā no Ludzas novada, bet ņemam arī no citām Latgales vietām. Z/S „Kotiņi” mums lielu pienesumu deva, kad sāka ražot produkciju priekš pārdošanas iedzīvotājiem. Viņiem ir ļoti, ļoti  kvalitatīva produkcija, sākot ar „Kotiņu” rapšu eļļu, pelēkie zirņi, dažādi graudu izstrādājumi. Reizi nedēļā mēs atvedam svaigu gaļu, tā nāk no Aglonas puses. Tāpat reizi nedāļā vedam Z/S „Juri” sieru no Preiļiem. Te ir arī Daugavpils ražojuma kūpinājumi, sālīts un kūpināts speķis.”

„Cymusa” plauktos ik pa laikam parādās arī mājražotājas Mārītes Kronberagas ceptie speķa pīrādziņi. Pašlaik viņa vēl domā, vai arī turpmāk savu produkciju realizēt caur veikalu, jo tad cenai klāt nāk vēl arī uzcenojums.

„Man ir dzīvoklis Ludzas centrā. Man ir PVD atļauja, ka es varu cept. Viss sākās ar piparkūkām, bet pārsvarā ir speķa pīrādziņi un tortes uz pasūtījumu. Cenas mazliet pacēlu pēc jaunā gada, tad, kad elektrība palika dārgāka. Cilvēki pajautā cenu un tad saka, ka padomās. Tā ir Latgale, Ludza. Tādas cenas kā Rīgā es nevaru uzlikt, kaut gan tas ir roku darbs, es taisu tādu pašu torti kā meitenes taisa Rīgā. Ludzā ir mazāka maksātspēja.”

Mārīte Kronberga atzīst, ka pagaidām nodokļus var nomaksāt, jo strādā pamatdarbā, kur darba devējs samaksā sociālo nodokli, taču energoresursu un izejvielu cenu kāpums jau licis pārdomāt  par iespējamo sortimenta maiņu.

„Man viss darbojas ar elektrību. Siltajam ūdenim - boilers, cepeškrāsns arī elektriskā. Jā, dārgāk ir. Tagad, tiesa, vēl bija valsts atbalsts, tūlīt tā nebūs, un tad es izjutīšu par cik tas ir dārgāk. Protams, sēdēšu skaitīšu produktus, kalkulācijas veikšu, vai tas man ir izdevīgi. Varbūt kaut ko necepšu.”

Lai arī pašlaik vērojams straujš piena cenu kāpums, Baiba Viļuma no Rēzeknes novada „Ceļtekām”, kura jau sešus gadus nodarbojas ar  dažādu sieru gatavošanu,  pašlaik ražošanu ir samazinājusi līdz minimumam. Tam par iemeslu kalpo arī elektrības  un  degvielas cenas kāpums.

„Mēs savu darbību esam ļoti, ļoti samazinājuši. Mums izdevumu kļuvis daudz vairāk, nekā mēs to cenu pircējiem varam pacelt.  Mums siera  cena bija 7 eiro par kilogramu, tagad ir 8 eiro. Jāmaksā par elektrību ledusskapjiem, jo saražoto produkciju vajag uzglabāt. Aizbraukt uz tirdziņu vajadzīga degviela.” 

Pērn Latvijā darbojās ap 1500 mājražotāju. Visplašāk pārstāvēta dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde. Tad seko dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu ražošana, tad arī  piena produkti, zivis, maizes un miltu izstrādājumi, kā arī med