Neraugoties uz Covid-19 diktētajiem ekonomikas satricinājumiem, kas ilgst jau teju gada garumā, vidējā bruto darba alga trešajā ceturksnī Latvijā ir pieaugusi par gandrīz sešiem procentiem. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Iedzīvotāju ienākumu kāpums šā gada trešajā ceturksnī redzams arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Tāpēc banku analītiķi vērtē, ka Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku ir bijusi būtiski mazāka, nekā gaidīts krīzes sākumā.

Vai tiešām varam runāt par straujiem uzlabojumiem ne tikai iekšzemes kopprodukta rādītājos, bet arī darba tirgū?

Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro. Tas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp privātajā sektorā darba samaksa augusi straujāk, bet ar sasniegto 1144 eiro mēnešalgu vēl nav sasniegusi sabiedriskajā sektorā nodarbināto 1160 eiro darba samaksu, kas palielinājusies par vairāk nekā trim procentiem.

“Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece vērtē, ka Covid-19 krīzes ietekme uz dažādām nozarēm ir atšķirīga. Turklāt ar algu kāpuma rādītājiem ir jābūt uzmanīgiem, norāda ekonomiste, jo vidējo algu statistikā rēķina pēc pilnas darba slodzes vienībām.

Gada otrajā pusē ekonomika gan sākusi atkopties. Bet iedzīvotāju faktiskie ienākumi pārāk strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds trešajā ceturksnī pieauga tikai par 2,4 %, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par trim procentiem. Darba devējos gan optimismu nemana. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Bankas “Citadele” ekonomisti rēķina, ka līdz ar atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu bezdarbs atkal palielinās un algu kāpums, visticamāk, samazināsies. Tomēr pat ar to šogad kopumā vidējā alga Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 5%. Piesardzīgāka ir personālatlases kompānijas «Amrop» vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, kas intervijā ziņu aģentūrai LETA prognozē, ka pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būšot ļoti grūta. Tā kā darbinieku pieejamība tirgū ir palielinājusies, sekošot algu korekcijas.

Tomēr līdz ar plašu vakcināciju pret Covid-19 ekonomika var strauji saņemties, prognozē “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš atgādina, ka valsts budžetā ir paredzēts ievērojams darba samaksas kāpums veselības nozarē strādājošajiem un atsevišķiem citiem valsts sektorā strādājošajiem. Un, lai gan privātais sektors varētu būt piesardzīgāks, darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums arvien ir izaicinājums, tādēļ darba algas turpinās kāpt.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.