2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa pārsniedza 1000 eiro. Pēdējos gados algas augušas vidēji par 8%. Kāpēc liela daļa iedzīvotāju tomēr neizjūt algu pieaugumu? Vai algas palielinās tikai atsevišķās nozarēs, vai pamazām Latvijā tiek legalizētas arī tā dēvētās aplokšņu algas? Eksperti vērtē, ka Latvijā viena piektdaļa iedzīvotāju daļu algas saņem aploksnē un gadā aplokšņu algās tiek izmaksāts viens miljards eiro.

Algu pieaugumu pēdējā gada laikā izjutuši tikai 7% iedzīvotāju – tā liecina „Swedbank” veiktā aptauja. „Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka viņu mērķis bija noskaidrot, kāpēc ekonomisti stāsta, ka algas Latvijā aug, bet iedzīvotāji to savos maciņos nejūt.

Pērn straujākais algu kāpums bija veselības un sociālās aprūpes jomā – vidēji par 15%. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vērtē, ka algu pieaugumu reāli izjūt tie, kas strādā eksportējošos uzņēmumos.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, mazas algas – līdz 500 eiro mēnesī – saņem 236 000 Latvijas iedzīvotāji. Lielais mazo algu daudzums liecina par vēl kādu risku – aplokšņu algām. Valts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča skaidro, ka visvairāk aplokšņu algas izplatītas privātajā sektorā, kur katrs trešais darbinieks daļu no algas saņem aploksnē.

Ka aplokšņu algas nodara lielu kaitējumu Latvijas ekonomikai, atzīst arī LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Pēc VID aprēķiniem, pērn aplokšņu algas saņēmuši 19 % jeb viena piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Pagājušajā gadā aplokšņu algas apmēri samazinājušies par pusprocentu.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.