Vairākās Eiropas valstīs šobrīd diskutē par darba dienu skaita samazināšanu. Konkrētāk - par iespēju strādāt nevis piecas, bet četras darba dienas nedēļā. Piemēram, Vācijā līdz 2030. gadam autobūvē nodarbināto skaits varētu samazināties pat uz pusi, tāpēc saīsināta darba nedēļa ļautu saglabāt darba vietas un samazināt bezdarba līmeni. Vai šāds risinājums būtu aktuāls arī Latvijā?

Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa stāsta, ka ideja par saīsinātu darba nedēļu nav jauna – par to diskutēja jau pagājušā gadsimta 30. gados, lielās depresijas laikā, kad bija daudz bezdarbnieku.

Saīsināta darba nedēļa ļauj vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimeni, cilvēki ir laimīgāki un samazinās izdegšanas sindroms. Baiba Šavriņa stāsta, ka Jaunzēlandē, kur ekonomikā ļoti svarīga ir tūrisma nozare, šogad saīsināta darba nedēļa, lai cilvēki vairāk ceļotu pa savu valsti. Saīsināta darba nedēļa ļauj ietaupīt elektroenerģiju, tomēr galvenais ieguvums ir iespēja samazināt bezdarba līmeni.

Ekonomikas ministrijas Analītikas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš vērtē - Vācija, Somija un Francija diskutē par īsāku darba nedēļu, jo tur strādā produktīvāk un stundā nopelna daudz vairāk nekā Latvijā.

Baiba Šavriņa uzsver, ka ir darba vietas, piemēram, slimnīcas un lidostas, kur darbs notiek 7 dienas nedēļā 24 stundas diennaktī un nekad nevarēs ieviest četru dienu darba nedēļu. Strādājot mazāk, samazināsies arī ienākumi.

Jānis Salmiņš vērtē, ka par saīsināto darba nedēļu tiek runāts arī Covid pandēmijas dēļ.

Ja Latvijā vairāk ražosim produktus ar augstāku pievienoto vērtību, tad varēsim strādāt mazāk, bet nopelnīt vairāk.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.