Kopš straujā un vērienīgā elektroenerģijas cenu kāpuma pērn gada nogalē, elektroenerģijas cenas Eiropā samazinājās. Tomēr janvārī piedzīvotais atslābums bijis mānīgs, sarunā ar Latvijas Radio skaidroja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņš norādīja, ka martā atkal novērojams sadārdzinājums. Tas gan esot pārdzīvojams, jo enerģijas patēriņš samazinās. Šobrīd, saistībā ar ģeopolitisko situāciju, Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija. Notiek pārorientēšanās un būtisks faktors jau ir un būs tas, kā ar enerģiju apiesies arī patērētāji.

Kā sarunā ar Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, pirmās pazīmes Latvijā par to, ka elektrības cenas augs, parādījās pērn jūlijā, bet dabasgāzei izteikti – aptuveni oktobrī. Vidējie mājsaimniecības maksājumi par elektrību, salīdzinot pērnā gada otro pusgadu ar pirmo pusgadu, pieauguši par 34%, bet industrijas patērētājiem lielākais pieaugums nav bijis augstāks par 52%. Ja skatāmies plašāk, Eiropas Savienības dalībvalstīs situācija, protams, ir dažāda.

Kā skaidro eksperts, situācija izriet no tā, ka pieauga tirdzniecības cenas. Tomēr Ozoliņš atzīst, ka minētais apkopojums pilnībā neatspoguļo to, kāds ir bijis dažādu valdību atbalsts patērētājiem ārpus tirgus mehānismiem. Proti, Latvijas un citu valstu salīdzinājumu ir grūti veikt. Pēc viņa teiktā, šis ir ļoti nenoteikts periods, bet redzams, ka Ziemeļvalstis un mūsu reģions ir vairāk paļāvies uz tirgus mehānismiem. Ļoti lieli elektroenerģijas maksājumu pieaugumi ir Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Ozoliņš atgādina, ka mūsu reģionā augstākās jebkad vēsturiski redzētās cenas bija decembrī, bet vēlāk sekojis šķietams cenu atslābums, kas gan izrādījās īslaicīgs.

Saskaņā ar "Nordpool" datiem martā augstākās cenas par megavatstundu bija tādās valstīs kā Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija. Eksperts piebilst - ir redzams, ka reālajā dzīvē ekonomika sagatavojas tām pārmaiņām, kas notiks ar iespējamo dabasgāzes tirgus radikālu pārorientēšanos. Ražotāju uzvedība, kā uzsver Ozoliņš ir ļoti izmainījusies. Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija, kas attiecas arī uz Latvijas apgabalu.

Reālajā biznesā transformācija norit pilnā sparā un daudz ātrāk, nekā uz to norāda publiskā telpa, piebilst Ozoliņš. Prognozēt elektrības cenu tuvākajos mēnešos ir grūti, viņš skaidro, piebilstot, ka Latvijas apgabalā ir viens ļoti nezināms lielums – ūdens pietece Daugavā. Bet labā ziņa ir tā, ka patēriņš samazinās un saule šķietami Eiropā dara savu un dienas vidū redzams, ka gāzes izmantošana samazinās gan Vācijā, gan ilgtermiņā arī Latvijā. Tikmēr Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti. Ozoliņš norāda, ka Krievijai ne pēc apjoma, ne pēc cenām nav ietekmes uz biržas cenu, tajā skaitā arī Latvijas apgabalā.Ozoliņš uzsver, ka ārkārtīgi liela nozīme būs patērētāju uzvedībai un tam, kā tie nodarbosies ar enerģijas racionālu izmantošanu.

Ozoliņš vēl piebilst, ka spēcīgi publiski aicinājumi, gan no politiķu, gan zināmu personu vidus, izmantot enerģiju racionālāk var būt ļoti iedarbīgi un tie arī būu jāizmanto.