Recesijas riski met arvien lielāku ēnu ne tikai pār Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī pār Eiropu. Izskanējuši pieņēmumi, ka tieši Eiropai recesijas drauds ir lielāks un tā ir neaizsargātāka. Iemesli jau bieži pieauktie – Krievijas izraisītais karš Ukrainā, cenu pieaugums īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas.

Gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1%, kas ir rekordaugsts līmenis. Daudzās Eiropas valstīs maijā inflācija sasniegusi vairāk nekā 20 gados augstāko līmeni, bet, piemēram, Austrijā maijā inflācijai bija 46 gados augstākais līmenis. Bankām nākas paaugstināt procentu likmes un arī Eiropas Centrālā banka, lai gan rīkojusies lēnāk nekā citas bankas, pieliek punktu savai masveida obligāciju pirkšanas shēmai un nākamajā mēnesī pirmo reizi desmit gadu laikā beidzot paaugstinās likmes. Recesijas riski Eiropā ir daudz augstāki nekā ASV. Tā norāda Francijas starptautiskās apdrošināšanas grupas „AXA” vadītājs Tomass Būberls. Sarunā ar telekanālu CNBC viņš sacīja, ka galvenās bažas ir saistāmas ar Eiropas lielajām valstīm.

Jo īpaši turpina augt enerģijas cenas, un Eiropa ir vairāk pakļauta enerģijas cenu svārstībām, nekā ASV. Īpaši atkarīga no Krievijas gāzes ir Vācija. Eiropas lielākā ekonomika pirmajā ceturksnī pieauga par 0,2%, taču otrajā ceturksnī gaidāma spēcīgāka kara Ukrainā ietekme uz Vācijas ekonomiku, radot nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu. Arī Vācijā gada inflācijai maijā rekordaugsts līmenis, tai pieaugot līdz 7,9%. Lai gan Vācija, tāpat kā daudzas citas valstis īsteno dažādus atbalsta pasākumus, tā nav nekāda burvju nūjiņa, kas problēmām liks izgaist. To norāda arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Arī Itālijā, kas kā Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes, 2022.gada sākumā jūtamais optimisms, strauji pieaugot cenām, ātri vien izplēn. Itālija, kurā gada inflācijas kāpums maijā viens no zemākajiem Eiropas Savienība, atrodas uz fiskālās konsolidācijas ceļa. Šim gadam tiek prognozēts budžeta deficīts 5,6% apmērā, kas ir mazāks nekā pagājušajā gadā reģistrētais - 7,2%. Taču ekonomisti brīdina, ka strauja izaugsmes palēnināšanās radīs bažas par deficītu. “Ja IKP ievērojami vājināsies, dinamika neizskatās labi,” “Financial Times” saka Lukrēcija Reihlina, Londonas Biznesa skolas ekonomikas profesore. “Tirgus tagad ir kļuvis diezgan pesimistisks, un iespējamā recesija 2022.gadā ir tas, ko daudzi cilvēki sagaida”, viņa norāda. Sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos Itālijas iedzīvotāju reālie ienākumi saņems milzīgu triecienu.

Tikmēr Francijā, tāpat, kā Maltā, gada inflācijai maijā bijis mazākais kāpums Eiropas Savienībā – 5,8%. Tas gan nemazina problēmas, un ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem. Piemēram, restorāniem nākas taupīt eļļu, stāsta kāda Francijas restorāna darbiniece Priscilla Bunī.

Tikmēr Francijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,2%, nevis saglabājies nemainīgs, kā tika lēsts iepriekš. Pērn ceturtajā ceturksnī Francijas ekonomika pieauga par 0,4%. Ekonomikas lejupslīdi galvenokārt veicinājis vājš iekšzemes patēriņš. Analītiķi prognozē, ka Francijas IKP samazināsies arī otrajā ceturksnī, tādējādi valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr Ekonomikas ministrs Bruno Lemērs ir paudis pārliecību, ka Francija šogad piedzīvos pozitīvu izaugsmi. Valdība jūnija beigās gan plāno pārskatīt izaugsmes prognozi, kas šobrīd noteikta 4% apmērā. Recesijas risks gan esot stingri izslēgts.

Analītiķis Filips Vehters laikrakstam “Le Monde” gan uzsver, ka recesijas riski Francijā esot tālu no neiespējama. Pie vainas esot ne tikai karš Ukrainā, augošās enerģijas un preču cenas, viņs saka, norādot, ka divdesmit gadus cilvēki dzīvojuši vidē, ko virzīja Ķīnas ekonomika, bet tagad tā vairs nav un šobrīd grūti saredzēt, kā palielināt pieprasījumu.