Līdz ar jaunā Covid-19 paveida omikrona parādīšanos nav precīzi zināms, cik lielā mērā tas ietekmēs ekonomiku. Tomēr skaidrs ir tas, ka pandēmijas radītie izaicinājumi pasaules ekonomikai nekur nepazudīs arī nākamgad. Grūts nākamais gads vai vismaz liela tā daļa solās būt arī inflācijas un enerģijas cenu pieauguma dēļ.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD aplēsēm, pasaules ekonomika nākamgad augs par 4,5%. Arī citu pareģu aplēses pārsvarā svārstās ap šo robežu. Starptautiskais Valūtas fonds, piemēram, lēš, ka izaugsme varētu sasniegt 4,9%. Tomēr skaidrs ir tas, ka tā būs zemāka, nekā šogad. Ja skatāmies detalizētāk, tad Starptautiskais Valūtas fonds Amerikas Savienotajām Valstīm paredz izaugsmi 5,2% apmērā. Bet „Bloomberg” ekonomisti lēš, ka Ķīnas izaugsme 2022.gadā pieaugs līdz 5,7%, brīdinot, ka izaugmes samazinājums līdz 3% radītu saviļņošanos visā pasaulē. Tikmēr Eiropas Centrālā banka sagaida, ka ekonomika eirozonā pieaugs par 4,2%. Kā Latvijas Radio norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējams, ka situācija nākamgad kopumā būs stabila, pat neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas nākamā gada sākumu padara sarežģītu.

2022.gads solās būt nākamais atkopšanās gads, ar kāpumiem un kritumiem. Dažādi izaicinājumi prognozes un reālo situāciju var mainīt. Un nebūs pārsteigums, ja teikšu, ka lielāko neskaidrību un risku rada pandēmija, ko intervijās medijiem atzīst arī virkne ekonomistu.

Šobrīd būtiskākais drauds ir jaunais omikrona paveids, un tā potenciālie riski vēl neatspoguļojas nākamā gada prognozēs par ekonomisko izaugsmi. Arī ASV informācijas aģentūras „Bloomberg” ekonomisti uzskata, ka galveno izaicinājumu vidū nākamgad būs tieši omikrona paveids un tā izplatības dēļ noteiktie vietējie ierobežojumi. Tāpat sagaidāms, ka ekonomiku ietekmēs arī starptautiskās kustības ierobežošana. Aģentūras ekonomisti lēš, ja omikrona paveids tiešām neizrādīsies tik bīstams kā delta paveids, tas pasaules ekonomikas izaugsmi varētu palielināt. Tomēr scenārijā ar daudzu valstu ieviestām vairākus mēnešus ilgām mājsēdēm šī izaugsme var kristies.

Sagaidāms, ka nākamgad turpināsies arī piegādes ķēžu problēmas. Saistībā ar piegādes ķēžu saīsināšanu arvien skaļāk tiek runāts par uzņēmēju aizplūšanu no Ķīnas. Lai gan noteiktas pārbīdes ķēdēs varētu notikt, Gašpuitis norāda uz to, ka uzņēmēju aptaujas un reālā rīcība neliecina, ka Ķīna varētu zaudēt pašreizējās pozīcijas.

Tāpat klātesošas joprojām būs arī augstās enerģijas cenas, un kā būtisks drauds tiek saskatīta arī inflācija, kas nākamgad joprojām būs augsta. Piemēram,  Eiropas Centrālā banka lēš, ka eirozonā inflācija nākamgad nebūt nemazināsies, bet gan palielināsies līdz 3,2%.

Gašpuitis domā, ja centrālās bankas būs pārlieku noskaņotas ietekmēt augsto inflāciju, tas draud ar riskiem ekonomikas izaugsmei, kas var tikt sabremzēta.

Investīciju speciālists Marks Konins norāda, ka neskatoties uz dažādiem riskiem, pasaule arvien labāk spēj pielāgoties situācijai.

Globālais ārvalstu investīciju apjoms šī gada pirmajā pusē, saskaņā ar OECD datiem, neskatoties uz pandēmiju, pieauga par 43%, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni. Lielākā ieguvēja bija Ķīna, kam sekoja ASV un Lielbritānija. Pirms dažām dienām Britu konsultāciju uzņēmuma “Cebr” publicēts pētījums norādaījis uz to, ka Ķīnai būs nepieciešams nedaudz ilgāks laiks, nekā tika uzskatīts iepriekš, lai apsteigtu ASV un kļūtu par pasaules ekonomiku Nr.1. Proti, tas notiks divus gadus vēlāk jeb 2030.gadā.